Vāc parakstus par zemes īpašnieku tiesību aizsardzību
Iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” aktivizējusies jau iepriekš uzsāktā parakstu vākšana par zemes īpašnieku tiesību aizsardzību, nepieļaujot nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu.
“Latvija ir viena no viszaļākajām valstīm pasaulē, un mums nav nekas pretī kļūt vēl “zaļākiem”. Šāda vēlme mums visiem ir kopīga – gan zemniekiem un citiem lauciniekiem, gan pilsētniekiem, gan ierēdņiem un uzņēmējiem, gan strādniekiem un likumdevējiem. Diemžēl tad, kad pienāk brīdis, kad kādam ir jāmaksā par jaunu “zaļumu”, parasti izrādās, ka maks jāver vaļā zemniekiem, meža īpašniekiem un pašvaldībām. Mēs turpinām kopt mūsu vectēvu iekoptos laukus un stādītos mežus. Mēs to darām, lai uzturētu savas ģimenes, lai laukos būtu rosība un sakopta vide. Tomēr, mūsdienās aizvien biežāk parādās dažādi jauni ierobežojumi, kuru īstenošanas izdevumus valsts uzliek uz zemes īpašnieku pleciem. To rezultātā zemi vairs nav atļauts kopt un novākt tās augļus. Līdz ar to lauku un mežu saimnieki pakāpeniski paliek bez saviem ražošanas līdzekļiem un iztikas avotiem, tā vietā lai nopelnītu audzējot, ir jāprasa nauda valsts budžetam. Mēs vēlamies šo situāciju mainīt, nosargājot zemes īpašnieku tiesības izvēlēties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu,” pausts iniciatīvā.
Ar iniciatīvu tiek rosināts papildināt likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta 1.daļu (“Lai pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas, kā arī aizsardzības režīma maiņu, nepieciešami šādi dokumenti:”) ar 7.punktu šādā redakcijā: “Rakstiska vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju”.
Atsaucoties uz Valsts meža dienesta datiem, norādīts, ka pašlaik gandrīz trešā daļa Latvijas mežu ir iekļauta kādā aizsargājamo teritoriju kategorijā. Latvijā ir aprobežoti 862,8 tūkstoši hektāru jeb 28% no kopējās meža platības. Pēdējo desmit gadu laikā to platību apjoms, kurās aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, privātajos mežos pieaudzis gandrīz 3 reizes – no 3,7 tūkstošiem hektāru līdz 10 tūkstošiem hektāru, valstī no jebkādas mežsaimnieciskās darbības ir izslēgti 133 tūkstoši hektāru.
“Zemes īpašniekus bieži vien pat neinformē par jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu vai aprobežojumu pastiprināšanu esošajās teritorijās. Ja nu kāds pauž sašutumu, tad ierēdnis var atbildēt: “Vajag regulārāk lasīt “Latvijas Vēstnesi”!” Nav skaidri noteiktu kritēriju jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanai. Pat uzzinot par jauniem plāniem, cilvēkiem nav iespējas iepazīties ar apsvērumiem šādas teritorijas izveidei, nav praktisku iespēju apstrīdēt šādu lēmumu. Latvija nav bagāta valsts, mums trūkst līdzekļu veselības aizsardzībai, izglītībai, ceļu remontiem, aizsardzībai, pensijām utt. Taču mēs ar vieglu roku turpinām neracionāli izmantot galveno resursu – zemi. Rezultātā īpašnieki negūst ienākumus, pašvaldības zaudē daļu no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, valsts nesaņem nodokļus no ražošanas,” norādīts iniciatīvā.
“Valsts jau tagad kopā ar līdzmaksājumu kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem mežiem Lauku attīstības programmas ietvaros paredzējusi tērēt vairāk nekā 24 miljonus eiro laikā līdz 2020. gadam. Taču cilvēki Latvijā vēlas būt darītāji, nevis pabalstu saņēmēji. Tāpēc aicinām turpmāk nepieļaut nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu. Lai saglabātu zemes racionālu apsaimniekošanu, sargātu zemes īpašnieku tiesības izvēlēties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu, kā arī demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par jaunu aprobežotu teritoriju veidošanu, rosinām veikt grozījumus Latvijas Republikas likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,” paredzot zemes īpašnieka iesaisti aprobežojumu noteikšanas procesā,” pausts iniciatīvas pieteikumā.
Šobrīd par iniciatīvu parakstījuši jau gandrīz 1400 cilvēku, taču, lai tā tiktu izskatīta Saeimā, nepieciešami kopumā 10 000 parakstu.
Parakstīties par iniciatīvu iespējams šeit: https://manabalss.lv/par-zemes-ipasnieku-tiesibam-lemjot-par-jauniem-ierobezojumiem-teritoriju-izmantosana
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mākoņains un bieži līs, tomēr jaunnedēļ vairāk varēsim baudīt saulainu laiku
Nedēļas izskaņā laika apstākļus aizvien ietekmēs ciklona darbība, līdz ar to gaidāms lielākoties mākoņains laiks, valsti šķērsos jaunas nokrišņu zonas, nesot lietu. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar vasarīgu laiku, bet tās turpinājums būs lietains un vējains
Jaunā nedēļa iesāksies anticiklona ietekmē - daudzviet spīdēs saule un lielākajā valsts daļā gaidāms sauss laiks, taču jau otrdien tā ietekme mazināsies. No ziemeļiem pietuvosies ciklons,...
Lasīt tālākBrīvdienās atgriezīsies vasarīgs laiks
Šonedēļ Latvijas teritorijā ir ieplūdusi vēsāka gaisa masa, līdz ar ko gaiss ir kļuvis nedaudz aukstāks. Valsts teritoriju šķērsoja aktīvs ciklons – debesis klāja mākoņi, un visa...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu un brāzmainu laiku
Šīs nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Debesis klās mākoņi, kas valsts teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, vietām arī pērkona lietusgāzes. Arī...
Lasīt tālākArī turpmākajās dienās turpināsies lietavas
Kā maija pēdējā nedēļā, tā jūnija sākumā Latviju sasniedza daudz nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, atnesa lietavas. Arī turpmākajās dienās un jaunajā nedēļā...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaidāms lietus
Maija pēdējā nedēļā Latvijas teritoriju šķērsoja vairākas nokrišņu zonas, tomēr laiks saglabājās silts – dienās lielākajā daļā valsts teritorijas termometra stabiņš pakapās...
Lasīt tālākPēc lietavām applūst zemākās vietas austrumdaļas upju baseinos
Aizvadītajā diennaktī austrumdaļas upēs nokrišņu ietekmē strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet applūdušas palienes un zemākās vietas. Aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis...
Lasīt tālāk