Lembergs norāda uz to, kā prokurori kavēja un traucēja īstenot viņa aizstāvību

Ventspils mērs Aivars Lembergs, turpinot teikt pēdējo vārdu, norādījis uz vairākām epizodēm, kuras pierāda, ka prokurori kavēja un traucēja īstenot viņa aizstāvību. Pēc politiķa paustā, lieciniekiem netika ļauts atbildēt uz aizstāvībai interesējošiem jautājumiem, bet tik svarīgu liecinieku kā Rūdolfu Meroni pratināt vispār netika atļauts.
Lembergs norādīja uz to, kā prokurori un tiesa nepārtraukti iejaucās aizstāvības īstenošanā. Tā, piemēram, 2011. gada 15. augusta tiesas sēdē Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pratināja pirmstiesas izmeklēšanas procesā apsūdzošās liecības sniegušu liecinieku un Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku: “Bija redzams, ka prokurors Juriss pēc būtības veica liecinieka konsultācijas, faktiski veicot aizstāvja funkcijas. Prokurors aizstāv Gintu Laiviņu-Laivenieku un tas mūsu skatījumā nav pieļaujams. Prokurori rupji iejaucās aizstāvības realizēšanā, lai neļautu Raimondam Krastiņam uzdot aizstāvībai svarīgus jautājumus.”
Tai skaitā prokurori nav ļāvuši lieciniekiem uzdot aizstāvībai svarīgus jautājumus, atbildot liecinieku vietā.
Minot vēl vairākas citas tiesas sēdes, Lembergs norādīja, ka advokātam prokurors neļāva uzdot jautājumus, bet tā vietā prokurors un tiesnesis pamācīja, kā lieciniekam atbildēt: “Rupjā prokuroru iejaukšanās aizstāvības funkciju realizēšanā pirmās instances tiesā vairs nav novēršama.”
Viņš analizēja prokuroru un tiesas rīcību arī bijušā prokurora Valentīna Kokaļa pratināšanā: “Apsūdzībā teikts, ka ir izspiests kukulis un izteikti kaut kādi draudi, bet to manam advokātam neļauj prasīt un noskaidrot. Vai tad draudu saturs neattiecas uz lietu, neattiecas uz apsūdzību? Tas taču ir absolūti izšķiroši svarīgs jautājums! Kā lai es aizstāvos, ja neļauj veikt tiesas izmeklēšanu? Var jau būt tiesnesim viss ir skaidrs?”
Tai skaitā tiesa nav ļāvusi pratināt nu jau bijušo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni – netika atļauts uzdot jautājumus nedz par arestēto mantu, nedz par Meroni apgalvojumiem, kādas ir bijušas viņa funkcijas finanšu starpniecībā un no kā viņš saņēmis pilnvarojumu.
“Protams, ka apsūdzībai ir sava versija, bet aizstāvībai arī ir tiesības uz savu notikumu gaitu, bet ja neatļauj pratināt, tad, protams, jūs nevarat pamatot ar pierādījumiem, tai skaitā pratinot lieciniekus, ka tie notikumi ir bijuši pilnīgi savādāki. Līdz ar to faktiski man tika liegtas realizēt tiesības uz aizstāvību,” uzsvēra Lembergs.
Pēdējā vārdā Lembergs norādījis gan uz rupjiem cilvēktiesību un procesuālo tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti pret viņu uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas procesā, gan uz to, ka tiesvedība ir politisko konkurentu izrēķināšanās.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk