• Tweet

Viens no gaidītākajiem notikumiem šogad bija Rīgas domes atlaišana un jaunas ievēlēšana. Piepildījās cerības par “Saskaņas” valdīšanas galu. Politisko varu rīdzinieki nomainīja vēlēšanu dienā. Taču vadošā pilsētas ierēdniecība, kas bieži pievēra acis “saskaņiešu” shēmu īstenošanai, ir palikusi. Tomēr daži ietekmīgo departamentu vadītāju krēsli nu ir sašūpojušies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Gada nogalē pie disciplinārlietām tikuši gan Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, gan Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un juridiskās pārvaldes šefs Jānis Liepiņš.

Pieredzējušu ierēdņu spējās ir celt vai gremdēt politiķus, atbalstot vai norokot viņu idejas. Tā tas ir arī Rīgā. Jaunā vara ir sākusi izvērtēšanu, kuri ir ierēdņi ir gatavi pārmaiņām, bet kuriem būtu jāaiziet. Pusgada laikā domes vadība ķērusies klāt piecām atslēgas amatpersonām.

Pirms desmit gadiem pie varas Rīgā nonāca partija “Saskaņa”. No tā laika ar arvien lielāku intensitāti sākās skandāli par fiktīvi nodarbinātajiem, vajadzīgo cilvēku iekārtošanu amatos, konsultantu līgumiem, pietuvinātu firmu veiksmi konkursos. Tas nevarēja notikt bez augstākās ierēdniecības ziņas. Viņiem pārmeta informācijas slēpšanu no opozīcijas, kas nu tiem kļuvusi par priekšniecību.

Rīgas domes priekšsēdētājs (“Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”) Mārtiņš Staķis norāda: “Esmu iepazinis cilvēkus, kas šeit strādā piecus, desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus un neviens no viņiem netiks sodīts par to, ka viņš ir godprātīgi darījis savu darbu. Tajā pašā laikā, ja ir bijuši kādi pārkāpumi, vai prettiesiskas darbības, tad mēs šo informāciju vienmēr pārbaudīsim, ierosināsim izmeklēšanu, ja būs vajadzīgs un noskaidrosim patiesību. Es tiešām gribu uzsvērt, šeit nav nekāda atlaišanas saraksta. Mēs strādājam, un katru cilvēku vērtējam tikai pēc viņa profesionālās darbības.”

Datorprogramu iepircējs Zēģelis neatgūst amatu

Vēl pirms Rīgas domes vēlēšanām, kamēr Rīgu pārvaldīja pagaidu administrācija, amatu zaudēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis. Centra uzdevums ir rūpēties par pašvaldības datoriem, video novērošanas un drošības sistēmām. Zēģelis centru vadīja no tā izveidošanas. No darba viņu atlaida par 11 miljonu vērtas datorprogrammas iegādi bez konkursa. To viņš paveica, nopērkot 96 tūkstošus programmētāju darba stundas Elektronisko iepirkumu sistēmā. Pagājušajā nedēļā tiesa noraidīja viņa prasību par atjaunošanu amatā. Darījumu izmeklē arī policija.

Radu kolektīva ieskautais Aļeksejenko var palikt bez darba

Vēlēšanu naktī, kad jau bija zināms, ka vara pilsētā ir zaudēta, Ilggadējais Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko no partijas “Gods kalpot Rīgai”, bija pārliecināts, ka varēs turpināt strādāt, kā līdz šim.

Tomēr arī viņu piemeklēja nepatikšanas. “Nekā personīga” zināms, ka viņa departamentā kādu nodaļu vada sieviete ar kuru viņam kopīgs bērns.

“Manuprāt, skaidri redzams interešu konflikts, kuru es uzdevu novērst, bet konflikts nav novērsts,” norāda Staķis.

Amatu neatstāja ne Aļeksejenko, ne darbiniece. Tāpēc sākta disciplinārlieta. Domes vadība gatavojas tiesāties, lai Aļeksejenko no amata noņemtu.

“Es nekādu interešu konfliktu tur neredzu. To redz varbūt kāds cits. Bet pagaidām es neko tur neredzu, un es nedomāju, ka tas ies tik tālu, ka mēs iesim un skaidrosimies kaut kur citur. Bet noteikti tas nebūs žurnālisti, piedodiet,” saka Aļeksejenko.

Aļeksejenko departamentā līdz šim valdījusi ģimeniska atmosfēra. 2015.gadā raidījums “Nekā personīga” atklāja, ka viņa vadītajā departamentā ir nodaļa ar četriem darbiniekiem, ko citi kolēģi nav redzējuši un to vadīja viņa bijusī dzīvesbiedre.

Departamentā strādāja arī Aļeksejenko dēla Igora Puntusa dzīvesbiedre Lana un viņas māte. Arī saskaņietim Puntusam līdz šī gada februārim bija darba vieta tajās pašās telpās. 2018.gadā viņam paveicās iegūt amatu Rīgas Enerģētikas aģentūrā.

Disciplinārlieta septiņu mērus pārdzīvojušajam galvenajam juristam Liepiņam

Disciplinārlieta uzsākta arī pret pieredzējušo Rīgas domes juridiskās pārvaldes vadītāju Jāni Liepiņu. “Nekā personīga” šobrīd zināms, ka disciplinārlieta ir saistīta ar kavēšanos atsaukt prasību no 35 iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma deputātiem piedzīt 12 000 zaudējumus par nelikumīgu domes lēmumu.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš saka: “Es esmu domes darbinieks, es ļoti nevēlētos komentēt par šo te, par šo lietu.”

Tieši pirms gada Rīgas dome nobalsoja aizliegt “Olympic Casino Latvia” atvērt azartspēļu zāli Kuģu ielā 24. Par to balsoja “Saskaņas”, “GKR”, “Jaunās konservatīvās partijas” un Nacionālās apvienības deputāti. Taču lēmums bija nelikumīgs. Pašvaldībai kazino bija jāsamaksā 12 000 zaudējumi. Pagaidu administrācija septembrī izlēma zaudējumus atprasīt no 35 deputātiem, kas balsoja par šo lēmumu. Šonedēļ jaunā dome lēmumu pārskatīja un atcēla. Iemesls – pretlikumīgi balsojušos deputātus domes juristi neesot pietiekami brīdinājuši par nelikumīgā lēmuma sekām.

Sarāj likumu zinībās slīpēto Satiksmes departamenta šefu Reinbahu

Rīgas domes Satiksmes departaments rīko desmitiem miljonu konkursus par ielu un tiltu remontiem, uzrauga pasažieru pārvadājumus. Ar pāris gadu pārtraukumu tā vadībā gandrīz desmit gadus ir Vitālijs Reinbahs. Novembrī viņš sodīts ar rājienu, jo vilcinājās izbeigt tiesāšanos ar domes deputātu Valteru Bregu. Tiesvedība bija par Vanšu tilta kāpņu remonta tāmes atklāšanu.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs norāda: “Apstrīdējām pirmās instances spriedumu, jo mēs negribējām palaist garām iespēju, lai to izspriež augstākās tiesas senatori, lai šis nolēmums būtu kā vadlīnijas, visām pašvaldībām.”

Uzmanība remonta izmaksām bija pievērsta, jo no bojājuma konstatēšanas līdz remontam tāme neizskaidrojami četrkāršojās. Reinbahs vēl nav izlēmis, vai sodu apstrīdēs.

Saimniecības pārvaldes priekšnieks – stāvvietu atļauju skandāla upuris

Vienīgais, kas amatu ir atstājis labprātīgi, ir Rīgas domes Saimniecības pārvaldes priekšnieks Alvils Kuzminskis. Viņam nepatikšanas sākās brīdī, kad deputāts Māris Mičerevskis paziņoja, ka viņa partijas biedrs, vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) palūdzis atdot deputātam piekrītošo Rīgas satiksmes stāvvietu abonementa karti. Pūcem tas maksāja amatu, bet domē sākās pārbaude par atļauju sistēmu.

Pēc papīriem atļaujas stāvēšanai jebkurā “Rīgas satiksmes” autostāvvietā Rīgā martā ir izsniegtas visiem trīs pagaidu administrācijas locekļiem, taču savu saņēmis un izmantojis ir tikai Edvīns Balševics.

Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks, bijušais Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Remesovs norāda: “Man piedāvāja, bet es atteicos, jo man nebija nepieciešama tāda atļauja. Man no ministrijas līdz domei daži simti metru tikai. Man tiešām būtu interesanti zināt, kam tad viņa tika izsniegta.”

Kas no marta līdz novembrim izmantojis abas pazudušās stāvvietu kartes nav zināms. Pārbaudi turpina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pieskaitot skolas un policiju, pavisam Rīgas pašvaldībā ir ap 28 000 strādājošo. Gada laikā vadītāji mainījušies pilsētai svarīgajos Finanšu un Pilsētas attīstības departamentos. Bez vadītāja ir būvvalde. Tā kā “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija necentās uz iestāžu vadītāju amatiem rīkot atklātus konkursus, neviena desmit gadu laikā ieceltā amatpersona nevar būt droša, ka netiks uzskatīta par varu zaudējušo partiju cilvēku.

Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko interešu konflikta lietas izlemšanu apgrūtina tas, ka viņš šobrīd ir ilglaicīgā darba nespējā. Viņa atbrīvošanai no darba nepieciešams tiesas lēmums, jo viņš esot iestājies arodbiedrībā, kas atlaišanai nepiekrīt.