Vai Lemberga neglaimojošā prognoze par mācību satura ieviešanu skolās būs piepildījusies?

Kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk skolās – tas mainījis gan skolēnu, gan skolotāju darbu. Tā ietvaros mācību satura apguve notiek 3 līmeņos. Vairums vecāku gan satraukušies, ka pedagogi nav gatavi mācību satura izmaiņas reāli ieviest. Par pedagogu sagatavotību bažas jau iepriekš, pat pirms vairākiem gadiem, paudis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs par šo jautājumu izteicies neskaitāmas reizes, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais kompetenču pieejā balstītais izglītības modelis nav sagatavots un nebūs veiksmīgs.
To, ka mācību satura ieviešana būs sarežģīta, Lembergs brīdinājis jau pirms gadiem, kad vēl tikai tika spriests par jaunu pieeju mācībām vispārējās izglītības posmā.
Lembergs norādījis uz to, ka jaunajā mācību saturā ierakstītais neatbilst pašreizējām pedagogu prasmēm, bet valsts nedara itin neko, lai viņus sagatavotu jaunajam izglītības saturam.
Viņš skaidroja, ka ir tāda shēma, kur ir uzskaitīti obligātie priekšmeti, obligātie izvēles priekšmeti un izvēles priekšmeti.
“Kopumā no tā jaunā izglītības satura iznāk tā, ka skolēnam tiek vidusskolā piedāvāti 24 priekšmeti. Pirmais jautājums jau ir tāds, vai ir tik daudz pedagogu, kuriem ir attiecīgā kvalifikācija? Kuri ir gatavi šāda veida jaunos mācību priekšmetus pēc jaunā mācību satura mācīt? Vai tam ir nepieciešams metodiskais materiāls? Es jums varu atbildēt – nav. Nav tādu pedagogu, kuri būtu sagatavoti mācīt drāmu, kurā, kā es dzirdēju no [tā laika izglītības ministra] Kārļa Šadurska, mācīs arī publisko runu,” izteicās Lembergs, norādot, ka “tas, kas šobrīd ir skaisti sarakstīts jaunajā mācību saturā, neatbilst pedagogu prasmēm.”
“Tas, kas tur sarakstīts, jau nav kaitīgs, bet viena lieta ir tas, ko pacieš papīrs, bet otra – kam ir gatava izglītības sistēma, mācību iestāde, katrs pedagogs,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka šobrīd nav izstrādāts ne dokuments, ne nodrošināti kursi, lai skolotāji apgūtu nepieciešamās prasmes.
“Es nesaku, ka skolotāji nevar sagatavoties, bet šobrīd tā gatavība ir ļoti zema,” jau pirms diviem gadiem norādīja Lembergs.
Arī tagad Ventspils mērs neatkāpjas no iepriekš paustā un uzskata, ka pēc pāris gadiem varētu nākties konstatēt, ka šī stikla kalna virsotne izglītībā nav sasniegta un tā vietā, lai būtu labāk izglītoti, bērni un jaunieši būs sliktāk izglītoti, jo viņi nebūs spējīgi apgūt to, ko no viņiem prasa.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA ) brīdinājusi, ka plānojot un īstenojot pārmaiņu procesus izglītībā, nepieciešams nodrošināt atbilstošus materiāltehniskos resursus, cilvēkresursus un profesionālu atbalstu pārmaiņu īstenotājiem, citādi pārmaiņu ieviešana var būt apdraudēta.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālāk