Lembergs pauž bažas, ka attālinātās mācības radīs robus skolēnu zināšanās
Krīzes laikā Saeima likumā attālinātās mācības ir ierakstījusi kā daļu no normāla mācību procesa. Tas raisījis satraukumu, ka krīzes aizsegā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas kā pastāvīgu normu skolās paredzēt attālinātās mācības, nenodrošinot pietiekamu atbalstu skolotājiem un vecākiem. Vairums satraukušies par to, ka attālinātās mācības īsti nestrādā. Par to bažas paudis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka priekšroku dotu mācību gada pagarināšanai.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumu nosaka, ka attālinātās mācības ir klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu. Savukārt klātiene definēta kā izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai.
Vairums pauduši satraukumu par attālināto mācību procesu, bažījoties, ka bērnu izglītība nu gulstas uz vecāku pleciem un grozījumi likumā nozīmē, ka attālinātās mācības tiks ieviestas kā patstāvīga norma krīzes apstākļos.
Par šo jautājumu vairākkārt izteicies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka attālinātās mācības veido robus skolēnu zināšanās.
“Attālinātās mācības – mācības ārpus klases, ārpus skolas, individuāla pieeja, papildus nodarbības ārpus stundām pie vidēja skolēna attālināti – tur nekas nevar sanākt. Nevajag sevi mānīt – bērni [attālināti] neko neiemācās un vecāki, kas var būt skolotāji, ir izņēmumi, nevis sistēma,” ass savos izteikumos bija Lembergs.
“Mana pozīcija bija tāda, ka mācību gads ir jāpagarina,” atgādināja Lembergs, norādot uz pētījumu, kas atklāja, ka ārkārtējā situācijā skolēni vielu apguva daudz sliktāk, nekā mācoties klātienē.
“Tad, kad atcēla ierobežojumus, vai nu bija jāpagarina mācību gads, vai jāsāk tas ātrāk – tāda bija mana pozīcija. Par divām nedēļām pagarināt mācību gadu es ieteicu Ventspilī, bet tā tam bija jābūt visā valstī,” sacīja politiķis.
Viņš norādīja uz to, ka, piemēram, pedagogiem metodiskā sagatavošana ir ļoti atšķirīga. Un arī tehniskais nodrošinājums – visiem skolēniem tā nav: “Nevar būt mācību process tāds, ka tiem, kam nav, tie paši vainīgi un tie var palikt bez vispārējās izglītība. [..] Otrreiz jau vispārējo izglītību neviens nemācās, bet caurums zināšanās rada sliktus priekšnosacījumus studijām augstskolā.”
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk