FM: IZM izstrādātais studiju un studējošo kreditēšanas modelis nav ilgtspējīgs

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, norādījusi Finanšu ministrija (FM).
Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā.
Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 4. rīcības variantu, kas paredzēja jaunā modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6 500 eiro apmērā, paredzot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot ar 2020. gadu un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Šī risinājuma varianta īstenošanai tika atbalstīts arī papildus nepieciešamais finansējums.
2020./2021. mācību gadā uzņemto studējošo kreditēšanai riska segums tika plānots, pieņemot, ka kopējā kredītlīgumu summa būs 13 miljoni eiro. IZM apgalvo, ka banka izsniedz un ALTUM garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020. gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā.
Nav pieļaujama situācija, kad risinājums tiek meklēts tikai tad, kad saistības jau ir uzņemtas. IZM ir jāsniedz priekšlikumi situācijas ilgtermiņa risinājumam, tai skaitā jāpiedāvā sistēmiski risinājumi, kā tiek nodrošināta jaunu studiju un studējošo kredītu izsniegšana, lai to šogad un turpmāk nodrošinātu IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Jānorāda, ka nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā IZM nebija iesniegusi attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu par nepieciešamo papildu finansējumu aktuālās situācijas ar studiju un studējošo kreditēšanu risināšanai.
Vēl par tēmu:
Asociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālāk