Klementjevs: Petraviča no sociālajiem darbiniekiem prasa izspiegot cilvēkus

Sociālo darbinieku neapmierinātība ir saprotama – Petraviča vasaru ir pavadījusi pusmiegā, intervijā Neatkarīgajai pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Andrejs Klementjevs (Saskaņa).
“Esmu priecīgs par to, ka sociālā joma ir dabūjusi lielus pielikumus ‒ 225 miljoni eiro ir nozarei kopā un 95 miljoni ir pabalstiem. Tiesa gan, tas nav no Ministru kabineta vai labklājības ministres labās gribas, bet tādēļ, ka ir Satversmes tiesas spriedums un ir bijušas tiesībsarga aktivitātes. Līdz tam bija atrunas, ka nav naudas, kas ir blēņas, – ja ir politiska griba un ir prioritātes, var atrisināt jebkuru jautājumu un, lūk, atrast gandrīz 100 miljonus! Te gan ir tāda nelāga lieta, ka Satversmes tiesa no likumdevēja gribēja, lai tas mainītu piegājienu un sāktu interesēties par maznodrošinātajām personām, lai mēs sāktu interesēties par minimālo pārtikas grozu, taču jumta likumā par sociālo drošību neparādījās minimālo ienākumu sliekšņa tēma,” pauda Klementjevs.
Pēc vina sacītā, beidzot pabalstu jomā parādās kāda kustība, kas nav notikusi jau desmit un vairāk gadu – dažādi pabalsti mainās uz augšu no 20 līdz 80 procentiem. Viņa ieskatā, gan tas ir noticis ļoti nokavēti, un periods, kurā vispār nekas nenotika, bija ļoti garš.
“Piemēram, pabalsts 1. grupas invalīdiem, kas bija 104 eiro, būs 152 eiro un 60 centi. Saprotams taču, ka 152 eiro nav tā summa, par kuru cilvēks ar 1. grupu, kuram nav stāža, var dzīvot. Darba stāža bieži vien invalīdiem nav tāpēc, ka viņi nekad nav varējuši strādāt un ir invalīdi jau kopš bērnības. Labi, ka var palielināt pabalstu par teju vai 50%, taču būtībā tas neko nemaina – cilvēks nevar arī ar šādu pabalstu izdzīvot,” sacīja politiķis.
“Vēl ir tā, ka jau divus gadus pastāv prioritāte par valsts pensijām. Labklājības ministrijā ir izstrādāts likumprojekts par valsts pensijām un saskaņots ar sociālajiem partneriem par piemaksām par darba stāžu personām, kas aizgājušas no darba pēc 2013. gada, par darba laiku līdz 1996. gadam. Taču tas neiet uz priekšu un situācija tikai pasliktinās. Tāpēc, ka uz to piemaksu notika indeksācija un starpība starp tiem, kas aizgājuši 2011. gadā un 2012. gadā, ar katru gadu ir tikai palielinājusies. Starpība ir diezgan liela, jo nekāda loģiska pamata šiem aprēķiniem nav – tas ir tikai matemātisks izdomājums un politisks lēmums, kura rezultātā vieni pensionāri saņem apmēram 30 eiro vairāk. Tur nav runas par kādu sociālo taisnīgumu un pat ne par loģiku. Esmu divkārt vērsies Satversmes tiesā ar lūgumu šo problēmu atrisināt, bet pirmajā reizē saņēmu atteikumu, jo bija ekonomiska krīze, un tas bijis politisks lēmums. Otrajā reizē Satversmes tiesa nepieņēma lietu izskatīšanai tāpēc, ka lieta bijusi jau izskatīšanā, tāpēc tas esot valdības kompetencē, un Labklājības ministrija solījās atrisināt šo lietu. Ministre Ramona Petraviča (KPV LV) savā saziņā ar sabiedrību solīja, ka šo problēmu tuvākajā laikā atrisinās. Taču laiks iet, un joprojām nekas nav atrisināts,” turpināja politiķis.
Savukārt runājot par sociālo darbinieku pieprasīto demisiju Petravičai, Klementjevs norādīja, ka sociālo darbinieku neapmierinātība ir saprotama.
“Sociālais darbinieks ir tas pirmais, pie kura atnāk cilvēks, kurš nonācis trūkumā, un pieņem lēmumu, kā iziet no krīzes. Tāpēc gan likumos, gan valdībā ir pieņemtas normas, ka šiem cilvēkiem jābūt ar ļoti augstu kvalifikāciju – jābūt augstākajai izglītībai. Tiek pieprasīta augsta profesionalitāte, taču atalgojums šiem cilvēkiem ir zems. Izveidojas dramatiska situācija, ka sociālie darbinieki paši ir uz nabadzības robežas. Taču ministre Petraviča bez konsultācijām viņiem uzkrauj vēl vienu pienākumu, un šis pienākums nav adekvāts tai algai, kuru viņi saņem. Šis pienākums ir tāls no tās sociālās palīdzības funkcijas, kuru viņi pilda. Tāpēc viņi dumpojas, pieprasa ministres demisiju, un tam var piekrist. Ministre varēja aiziet pie organizācijām, kuras apvieno sociālos darbiniekus, un izskaidrot, kam tas vajadzīgs. Taču pašlaik situācija izveidojas tāda, ka ministrija no sociālajiem darbiniekiem prasa izspiegot cilvēkus un par viņiem ziņot. Un vēl arī nemaksā par to normālu algu,” pauda deputāts.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu laiku un brāzmainu vēju
Pēc mierīgas nedēļas izskaņas nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmi dinamiskāki laika apstākļi – sinoptisko situāciju noteiks plašs ciklons virs Ziemeļeiropas, kas nesīs vairāk...
Lasīt tālākKarstums atkāpsies, bet laiks saglabāsies vasarīgi silts
Aizvadītās dienas daudzviet Latvijā bija karstas, tomēr silto gaisa masu nomainīs vēsāka, un turpmākajās dienās gaiss dienās iesils līdz +18...+22°, vien svētdien un pirmdien gaisa temperatūra...
Lasīt tālākNedēļas sākumā laiks būs sauss, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies
Darba nedēļas sākumā sinoptisko situāciju mūsu teritorijā noteiks anticiklona darbība – pirmdien un otrdien saule bieži mīsies ar mākoņiem, tomēr laiks saglabāsies sauss un vējš būs...
Lasīt tālākVVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi
Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...
Lasīt tālākValsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro
Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...
Lasīt tālākBrīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...
Lasīt tālākLietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi
Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...
Lasīt tālākPētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas
Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs
Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...
Lasīt tālāk