• Tweet

Satiksmes ministrija un Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” nepiekāpjas arhitektu prasībai Imantā sliedes būvēt uz estakādes, lai ar jauno dzelzceļu nesašķeltu Rīgas apkaimes, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

“Rail Baltic” projekts līdz šim ir bijusi abstrakta vīzija un tikai retais spēj iztēloties, kā jaunais sliežu ceļš ietekmēs pilsētu. Pirms sešiem septiņiem gadiem, kad valdība konceptuāli izlēma, ka jaunās sliedes ies arī cauri Rīgai, tā brīža pilsētas vadība ar Nilu Ušakovu priekšgalā necīnījās par pilsētas iedzīvotāju interesēm. Sapulcēs piedalījās tikai pilsētas ierēdņi.

Tagad projekts sāk ieņemt redzamas aprises., iedzīvotāji un arhitekti sāk celt trauksmi, ka dzelzceļa trase sašķels pilsētu. Izvēlēti būvniecībā lētākie, taču iedzīvotājiem neērtākie risinājumi.

Satiksmes ministrija un Rīgas dome uzskata, ka mainīt dzelzceļa trases projektu nav pamata.

Tikmēr arhitekti uzskata, ka dzelzceļam jāpiemērojas iedzīvotāju interesēm, nevis iedzīvotājiem jāsamierinās ar dzelzceļu un “Rail Baltic” būvniecībā cauri Rīgai šis princips ir ignorēts.

“Rail Baltic” projekts ir uzņēmis apgriezienus un Rīgā tuvojas būvniecības stadijai. Jau novembrī darbi sāksies Centrālās dzelzceļa stacijā, pēc tam sekos stacijas būvēšana pie lidostas “Rīga”. Projektētāji sākuši zīmēt arī sliežu trasi, kas cauri pilsētai savienos abus punktus. Latvijas arhitektu savienība uzskata, ka izvēle laist trasi zemes līmenī sašķels pilsētu.

Arhitekts Sergejs Ņikoforovs norāda: “Tā lielākā problēma ir, ka mēs ar ārkārtīgi vecām, sentēvu metodēm šobrīd gatavojam vidi, kurā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Es skatos uz sevi. Ja mēs paprasām, vai viņus šī vide apmierina, viņi balso ar kājām, viņi dodas projām no Rīgas. Savukārt viņu idejas, nule kā notikušajā arhitektūras skolu plenērā parāda skaidri un gaiši, ka dzelzceļam ir jāpazūd no zemes līmeņa, šo līmeni deleģējot tikai un vienīgi iedzīvotājiem un pārvietojot viņu zem zemes, virs zemes, acīmredzot, tas ir tehnikas un izmaksu jautājums.”

Lai pievērstu uzmanību tam, ka sliežu ceļa risinājumi neatbilst mūsdienu pilsētbūvniecības principiem, arhitektu savienība uzrakstījusi atklātu vēstuli Satiksmes ministrijai, Rīgas domei un projekta realizētājam, kompānijai “RB Rail”. Arhitektu organizācija rosina dzelzceļu pacelt uz estakādes.

“Estakāde ir viens no risinājumiem, bet mēs ar šo vēstuli netaisāmies projektēt. Šis nav par to. Mēs lūdzam pārskatīt, atrast citus risinājumus. Mums ir Pārdaugavā četri pieci problemātiski šķērsojumi. Mums ir Raņķa dambis, Vienības gatve, mums ir Anniņmuižas bulvāris mums ir Zolitūdes ielas jautājums. Tie ir jautājumi, kurus iespējams var atrisināt ļoti labi, bet kaut kādu iemeslu dēļ, izmaksu, laika mēs redzam, ka tie risinājumi ir žogi, grāvji uzbērumi, ka tie ir vidi degradējoši elementi un tas neatbilst mūsdienu pieejai,” pauž arhitekts Gatis Didrihsons.

Par sliežu un staciju būvniecību atbild Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums “RB Rail”. Kompānija trasi būvē pēc tiem nosacījumiem, kādus tai nodiktējusi valdība, Satiksmes ministrija un Rīgas dome. Konceptuālos jautājumus Māra Kučinska valdība izlēma jau 2016.gadā.

“RB Rail” valdes loceklis Ģirts Bramanis uzsver: “Jau 2016.gadā tika pieņemti lēmumi par to, kādā veidā “Rail Baltic” līnija iet, tehniskais risinājums. Vai tas ir zemes līmenis vai estakādē, vai tunelī. Skatoties no 2020.rudens perspektīvas, šos lēmumus mēs varam skaidrot, un to mēs arī darām, bet šie konceptuālie lēmumi netiek pārskatīti. Tas nozīmētu, ka projekts atgriežas nulles stadijā un mēs nevaram izpildīt saistības.”

2015. gadā esot bijis priekšlikums dzelzceļu cauri Rīgai vietām būvēt uz estakādes, taču tas noraidīts. Neesot pat notikusi detalizēta izpēte. “RB Rail” valdes loceklis Ģirts Bramanis norāda, lai tas strādātu, jāpaceļ augšā arī esošo dzelzceļu. Tādējādi taptu masīva inženierbūve, kas neiederas pilsētvidē, nerunājot pat par finansējumu, kura tam nepietiek. Pēc aptuvenām aplēsēm, dzelzceļa būvēšana uz estakādes varētu izmaksāt līdz pat četrām reizēm dārgāk, nekā pašreiz izvēlētais modelis. Satiksmes ministrija un “Latvijas Dzelzceļš” nav gatavi piemaksāt Eiropas projektam par savu sliežu pacelšanu.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norāda: “Tas nav tik daudz naudas jautājums, cik labu risinājumu jautājums. Bet, ja jūs jautājat par naudu, tad mēs varētu projektēt un “Rail Baltic” infrastruktūru likt estakādē, bet mēs nekādā veidā neskaram Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un tas nu gan nav tas, ko mēs varētu izdarīt par “Rail Baltic” naudu, proti, pacelt estakādē Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.”

“Rail Baltic” sašķels Imantu un Zolitūdi. Par Eiropas naudu paredzēts viadukts, kas tās savienos. Rīgas dome noteikusi, ka tas pāri dzelzceļam savienos Anniņmuižas bulvāri ar Zolitūdes pusē esošo Anniņmuižas ielu. Gan arhitekti, gan apkaimes iedzīvotāji uzskata, ka vieta izvēlēta nepareizi, jo satiksme novirzīsies uz dzīvojamo rajonu iekšpusi.

Ar šo projektu jau gandrīz desmit gadus strādā Rīgas domes Satiksmes departaments. Dzelzceļa pārvadam bija jābūt gatavam jau 2018. gadā.

“Savienojums ir paredzēts visos attīstības un plānošanas dokumentos. 2015.gadā Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdza līgumu par šī savienojuma projektēšanu. 2017.gadā bija izvirzītas papildu prasības, kas nebija sākuma prasības, un dēļ tā pēc projektētāja aplēsēm projekta izstrāde sadārdzinājusies vairāk nekā divas reizes. Bet saskaņā ar līgumu palielināt izmaksās varēja ne vairāk kā par 20%. Kas veido 20 000 eiro. Tādējādi 2017. gadā tehniskā komisija pieņēmusi lēmumu izbeigt līgumu ar projektētāju,” norāda Rīgas domes Transporta departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Pārāk lielo satiksmes plūsmu pār Anniņmuižas pārvadu paredzēts novērst ar vēl vienu šķērsojuma vietu. Iecerēts Imantu ieskaujošo Kurzemes prospektu savienot ar Jūrkalnes ielu Zolitūdes pusē, izveidojot Rietumu koridoru. Taču ar to ir problēmas.

Rīgas domes Transporta departamenta direktors Vitālijs Reinbahs teica, ka īpašumu atsavināšanas process vēl nav sācies. Tamdēļ arī visa koncentrācija uz Anniņmuižas savienojumu. Tie varētu būt arī 10, 20 gadi.

Par neveiklo, vietējiem neizdevīgo dzelzceļa plānošanu ir satraukušās arī apkaimju biedrības. Tās neapmierina piesolītie tuneļi un pārvadi. Biedrību aktīvisti sagaida, ka jaunā Rīgas vara pildīs solījumus, ka pilsētā svarīgākais būs cilvēks.

Anniņmuižas biedrības “Riga Annehof” pārstāvis Māris Krastiņš, norāda, ka biedrība paļaujas uz politiķu un lēmumu pieņēmēju godaprātu, “ka tas kas tika solīts pirms Rīgas domes vēlēšanām, nepaliks tikai solījumu līmenī un ka šī ir arī reāla iespēja realizēt to, ko vēlas cilvēki”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis apliecina, ka “Rail Baltic” projekts ir nacionālo interešu objekts un tādējādi tam ir piemēroti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, tāpēc milzīgas iespējas mainīt fundamentālas Rīgas domei nav. “Tas, ko mēs varam mainīt, ir apkārt esošā infrastruktūra. Tātad šķērsojumi, tuneļi, tā tālāk,” viņš teica.

Taujāts, vai Rīgas dome ir skatījusi jautājumu saistībā ar to, ka ikviena jauna pārvada būvniecība ir arī izmaksas, jo tas ir jākopj, Staķis atbildēja, ka šis jautājums ir “Rail Baltic” pārziņā. “”Rail Baltic” izlemj, kurā vietā tas iet zem sliedēm, kur virs līmeņa. Tā ir viņu atbildība. Mums ir apkārtesošā infrastruktūra – tas, par ko mēs domājam,” viņš sacīja.

Rīgas mērs nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai galvaspilsētai nebūtu izdevīgāk sliedes būvēt uz estakādes.

Sliežu ceļa būvniecība Pārdaugavā sāksies 2024. gadā. Visam būtu jābūt gatavam 2026. gadā. Rīgas domei nav naudas, ko ieguldīt ielu pārbūvēs, lai dzelzceļš mazāk traucētu rīdziniekiem.