• Tweet

2021. gada budžets nodrošinās konkurētspēju, taisnīgumu, kā arī uzlabos sociālās garantijas, trešdien pirms budžeta izskatīšanas 1. lasījumā Saeimā sacījā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Savā uzrunā Kariņš uzsvēra, ka Covid-19 vīruss izraisījis ekonomikas lejusplīdi un naudas ienākumi valsts budžetā krietni samazinās, līdz ar to valdības, ne tikai Latvijā ir samazinājušas savus tēriņus, tādā veidā cenšoties sabalansēt ienākumus ar izdevumiem.

“Mūsu valdība pavasarī, kad pirmo reizi šī pandēmija atnāca arī uz Latviju, mēs pieņēmām aktīvu lēmumu nesamazināt mūsu budžeta izdevumus ar apzinātu domu stimulēt mūsu valsts ekonomiku, arī tai skaitā caur publiskajiem, tas ir, budžeta izdevumiem, un to finansēt ar aizņemto naudu jeb parādu. Šī stratēģija, šķiet, mums ir attaisnojusies, jo pēc jaunākiem datiem mūsu budžeta iztrūkums vai budžeta deficīts šogad varētu būt virs 7,5, pat līdz 8 procentiem, bet tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz mūsu ekonomikas datiem, tad mūsu kopējais bezdarba līmenis, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, ir zem 1 procentpunkta palielinājums,” sacīja Kariņš.

“Mēs arī redzam, ka šobrīd mūsu budžeta ieņēmumi, ja viņi vasaras posmā, pavasara beigās, vasarā krietni samazinājās, tagad atkal mēnesi uz mēnesi, ja salīdzina par gadu, šie ieņēmumi atkal ir plānoto vai pat virs plānotā līmeņa, kas norāda uz to, ka arī pateicoties valstības budžeta stimulu taktikai, ekonomika faktiski šobrīd, tieši šobrīd, izrāda ļoti spēcīgas veselības pazīmes,” turpināja premjers.

“Mums bija posms, ka bezdarbs uzauga gandrīz līdz 9 procentiem, tagad viņš atpakaļ uz 7,5 procentiem. Tas ir drusku augstāks bezdarbs, nekā mēs gribētu valstī kopumā, bet tas ir zem 1 procenta virs tā, kur mēs bijām agrāk. Tie ir tie apstākļi, kuros mēs veidojam arī nākamo un nākamo trīs gadu budžeta ietvaru zinot, kad ir šī pandēmija, zinot, kad valdības ekonomiskais stimuls var arī palīdzēt mūsu ekonomikai būt izturīgai šajos te grūtajos apstākļos. Mēs arī plānojam tātad 2021. gada budžetu ar deficītu un līdzīgi 2022. gada un, iespējams, vēl 2023. gada,” sacīja Kariņš.

“Kāpēc mēs to darām? Mēs gribam turpināt ieguldīt naudu ekonomikā stimulu veidā, faktiski tā varētu teikt, ka šis budžets 2021. gada ir arī zināma veida ekonomikas stimulēšanas budžets. Tā, lai pārvarētu grūtības, kas ekonomikā ir gaidāmas jebkurā gadījumā, jo diemžēl šai pandēmijai… Kaut gan mēs jau pusgadu lasām ziņas, ka zinātnieki aktīvi strādā pie vakcīnas un ir desmitiem firmu pasaulē, kuras aktīvi strādā un ir kaut kādā pārbaudes fāzē, tomēr domāt vai cerēt, ka tuvākajā nākotnē, ka tuvākajos mēnešos būs vakcīna, kas visu apturēs, es domāju, ka tas arī tā varētu nepiepildīties, ka tomēr paies ilgāks laiks. Un, redzot, ka šobrīd Latvijā atkal mums ir tāds jūtams uzliesmojums, vēl mēs neredzam negatīvas sekas ekonomikā kopumā, bet mums ir jāsaprot, ka tādas sekas arī varētu būt, un tāpēc ir ļoti svarīgi pieņemt budžetu, kas tomēr stimulētu ekonomiku,” pauda Kariņš.

Viņš atgādināja, ka ir budžeta deficīts paredzēts gandrīz 1,2 miljardi eiro apmērā.

Pēc viņa sacītā, šajā budžetā ir runa par konkurētspēju, taisnīgumu un arī sociālajām garantijām.

“Par konkurētspēju. Gadiem ilgi visi, kuri ir uzņēmēji, kuri standarta režīmā, kuri maksā godīgi visus nodokļus, šie cilvēki gadiem ilgi labi saprot, ka nodokļu slogs uz algām Latvijā ir augsts, un tas padara mūs nekonkurētspējīgus pat ar mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, arī tai skaitā ar Skandināviju. Šī nekonkurētspēja nozīmē daļēji zaudētas investīcijas, zaudētas iespējas, un tas ir viens no faktoriem, kas diemžēl notur mūsu algas, mūsu vidējās algas, Latvijā zemākas, nekā tās varētu būt. Tātad mūsu mērķis ir mainīt šo situāciju. Mēs gribam padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku, īpaši šādos pandēmijas apstākļos. Mēs uzskatām, ka tas ir gudri. Un Latvijas Banka arī norāda, ka tas ir pareizais virziens, mēs sākam ar nākamā gada procesu, ko mēs gribētu turpināt nākamos, vēl vismaz divus gadus – būs vispārējā režīma nodokļu sloga samazinājumi. Mēs sāksim 2021. gadā jau no 1. janvāra ar viena procenta samazinājumu sociālajā nodoklī. Un tas ir skaidrs signāls mūsu uzņēmējiem. Tie, kas iegulda, tie, kas ražo, tie, kas, varētu teikt, veido lauvas tiesu pievienotās vērtības mūsu valstī un lauvas tiesu visus nodokļus, kurus mēs iekasējam un kurus mēs izmantojam, lai finansētu mūsu veselības aprūpes sistēmu, lai finansētu mūsu pedagogus, lai finansētu policistus, bruņotos spēkus, tas nāk no šiem pašiem uzņēmējiem. Mēs piedāvājam nākt viņiem pretī – samazināt sociālo nodokli par vienu procentpunktu, kas jau 2021. gadā mūs padarīs konkurētspējīgus,” sacīja Kariņš.

“Otrā tēma ir taisnīgums. Tā ir ļoti plaša tēma, mēs varam katrs izprast to jēdzienu nedaudz citādi, bet katrs Latvijas iedzīvotājs droši zina vismaz vienu jomu, kur viņam liekas – ir kaut kur zināma netaisnība. Mēs centīsimies aktīvāk arī uzrunāt šo jautājumu, arī tai skaitā caur mūsu budžetu un budžeta piedāvājumu. Tātad viens – mēs, vai tas ir pie taisnīguma, vai kur, bet no 1. janvāra minimālā alga tiks palielināta no 430 uz 500 eiro. Tātad valstī noteiktā minimālā alga būs 500 eiro no 1. janvāra. Šī ir arī ļoti redzama konsekvence. Mēs pirms gada, veidojot 2020. gada budžetu, teicām, ka no 2021. gada mēs palielināsim šo minimālo algu. Lūk, tagad jūsu lemšanā ir šīs te minimālās algas solītais paaugstinājums,” sacīja premjers.

“Tātad apstākļos, kad budžeta ieņēmumi samazinās, ārējās pandēmijas apstākļos, mēs nevis savelkam jostas, bet mēs piedāvājam palielināt izdevumus, ieguldījumus vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā ne tikai, lai nāktu pretī mediķiem, pedagogiem, pensionāriem un citiem, bet arī caur šo lai veidotu vienu aktīvu stimulu mūsu ekonomikā, jo, protams, visa tā nauda… viņa tepat Latvijā atradīsies, viņa ieies patēriņā, viņa ieies cilvēku maksājumos, un tas palīdzēs uzturēt mūsu ekonomikas dzīvotspēju un pat attīstības spēju, jo mēs plānojam nākamgad, ka izaugsme būtu 5,1 procents,” turpināja Ministru kabinets.

“Mums ir jāstiprina taisnīgums. Minimālā alga ir jāceļ uz 500 eiro no 1. janvāra. Pilnas algas pieaugums visiem mediķiem, kā Saeimas likums to nosaka. Pilns pedagoga algu piemaksu apjoms, kā tas ir paredzēts, Satversmes tiesas lēmuma ievērošana, protams, minimālo pensiju, mājokļa pabalstu pacelšana un visbeidzot – sociālās garantijas no 1. jūlija ne no 1. janvāra, bet, lai pusgadu visi saprastu, kāda būtu sistēma, un arī tas ies, protams, roku rokā ar šo daudzo alternatīvo režīmu pakāpenisku vienkāršošanu, pataisot caurspīdīgāku. Un mums vēl ir paredzēts, ka alternatīvajos režīmos, tajā režīmā, kas būtu apgrozījuma nodoklis, ir paredzēts, ka mēs ieviesīsim un banku asociācija piekritusi un sapratusi kā, darījumu kontu, kur šāda veida nodokļu maksātājs viņam būtu konts, kur klients ieskaita naudu, banka atskaita valstij pienākošos nodokļus, un atlikums paliek pašam klientam bez jebkādām atskaitēm, bez jebkādas birokrātijas. Mēs ne tikai ieviesīsim sociālās garantijas, mēs arī vienkāršosim šāda režīma strādājošiem ar norēķināšanos ar valsti, padarot to automātiski. Un tas mehānisms jau ir faktiski izstrādāts. Viņš ir tāds pats mehānisms, kur šobrīd bankas, ja kādam ir depozīta konts un tas konts nes kaut kādu peļņu, vai procentus maksā cilvēkam, tad banka jau atvelk valstij pienākošos nodokļus, un nauda, kas ir iedzīvotāju kontā, paliek pilna iedzīvotāju rīcībā bez jebkādas birokrātijas. Un, pildot ikgadējo ienākumu deklarāciju, tas jau automātiski parādās, nav jālauzī galva. Tātad vienkāršosim sistēmu, stiprināsim sociālās garantijas, lai visiem strādājošajiem būtu, stiprināsim taisnīgumu un celsim mūsu konkurētspēju,” rezumēja Kariņš.

Kā zināms, Saeimā trešdien sāk skatīt 2021.gada budžetu, nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Foto: Valsts kanceleja