Godātie klātesošie!

Man ir liels gods šodien sveikt jūs – izcilos lauku saimniekus. Vienlaikus es arī gribu sveikt visus Latvijas lauku ļaudis.

Sējēja balva ir nozīmīgākā balva, ko Latvija var pasniegt saviem lauksaimniekiem. Tā cildina izcilu un veiksmīgu saimniekošanu, bioloģisko saimniekošanu, izceļ inovācijas un sadarbību, cildina jaunos zemniekus un lauku sētu kopējus.

Latvijas lauku daudzveidība ir īpaša vērtība. Tā ir rūpīgi sargājama un vairojama. Daudzveidība saimniekošanā, daudzveidība mūsu lauku ainavā. Ja mēs paskatāmies Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, mēs redzam, cik atšķirīgas ir mūsu ainavas, un tomēr tās visas veido mūsu Latviju. Tā ir īpaša vērtība, jo lauki, man jāsaka, ir skaistums, un šo skaistumu kopj un veido arī mūsu lauksaimnieki. Un šī lauku vērtība mums ir jānodod arī nākamajām paaudzēm.

Jaunas zināšanas, efektīva lauku apstrāde un saimniecību pārvaldīšana ļauj mūsu lauksaimniekiem nodrošināt augstu ražību (un nupat no ministra kunga jau dzirdējām, ka sasniegti atkal jauni rekordi graudaugu ražā) un vienlaikus nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pašu zemē ražotu pārtiku. Ikdienā mēs to pieņemam kā faktu, bet īpaši tas kļūst svarīgi krīzes situācijās, kā tas, piemēram, bija šogad. Tas pierāda, ka mūsu lauksaimniecība ir arī stratēģiski svarīga nozare mūsu ekonomikai un valstij kopumā. Vienlaikus mums jāraugās, lai mēs nepiesārņotu augsni, lai nenoplicinātu mūsu Latvijas zemi, lai saglabātu ekoloģisko veselību, jo, kā jau teicu, tā būs vajadzīga arī nākamajām paaudzēm.

Tieši šāda rūpīga zemkopība jeb zemes kopšana nodrošina Latvijas lauku nākotni kā plaukstošu vidi, kur dzīvot mūsu cilvēkiem un dzīvotspējīgām lauku kopienām.

Cienījamie zemkopji!

Man šodien ir īpašs gods pasniegt balvu par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā Antonam Ružam.

Ružas kungs ir veltījis 50 gadu no sava darba mūža lauksaimniecībai, īpaši zinātnei, publicējis simtiem rakstu, piedalījies neskaitāmās konferencēs, un viņa rūpes vienmēr ir bijusi mūsu lauku kvalitāte, mūsu ražas auglības celšana laukos, lai mēs varētu konkurēt ar citām Eiropas valstīm, bet, galvenais, lai mūsu lauksaimnieki dotu mums produkciju, par ko mēs varētu būt lepni. Lielā mērā tas ir zinātnes jautājums, jo zinātnē balstīta lauksaimniecība ir kvalitatīva lauksaimniecība, un tā ir lauksaimniecība, kas mums ir vajadzīga šodien un kas arī dod pamatu mūsu nākamajai paaudzei, lai arī kur mēs būtu, neatkarīgi no pārtikas importa, un lai mūsu lauki būtu skaisti, kopti un plaukstoši.