• Tweet

Noslēdzoties Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu iegādes pārbaudēm veselības, aizsardzības un iekšlietu resoros, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nosūtīta valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas parakstīta vēstule, kurā sniegti priekšlikumi rīcības uzlabošanai, ja būtu jāsaskaras ar līdzīgām situācijām nākotnē. Valsts kontrole valdības vadītājam iesaka preventīvos pasākumos daudz plašāk iesaistīt 2020. gada 10. jūlijā izveidoto Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu, kuras pamatuzdevums ir novērtēt Latvijas institūciju gatavību atkārtota Covid-19 izplatības viļņa gadījumam. Valsts kontroles vēstulē aprakstītas mācības, kas būtu jāņem vērā, plānojot resursu pietiekamību epidēmijas kaitējuma novēršanai, testējot iegādāto preču atbilstību un kvalitāti, kā arī riski, ar ko saskārās valsts institūcijas, ārkārtējā situācijā nepiemērojot Publiskā iepirkuma likumu.

Jābūt skaidrībai par epidēmijas kaitējuma novēršanai nepieciešamajiem resursiem

Valsts kontroles veiktās pārbaudēs izgaismoja civilās aizsardzības sistēmas vājās vietas. Pirmkārt, Latvijā kopš 2017. gada nebija spēkā esoša Valsts civilās aizsardzības plāna. Otrkārt, kopš 2020. gada 1. aprīļa nav arī spēkā esošas valsts materiālo rezervju nomenklatūras. Savukārt finansējums veselības resora valsts materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi ticis piešķirts 2018. gadā. Valsts kontroliere vēstulē premjeram uzsver: “Ilgstoši pieļautās nevērīgās attieksmes pret valsts materiālo rezervju plānošanu un finansēšanu dēļ, iestājoties ārkārtējai situācijai, veselības resoram nebija “drošības spilvena”, uz ko paļauties. Diemžēl lielāka skaidrība par nepieciešamo resursu apjomiem neradās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām”.

Valsts kontroles pārbaudē aizsardzības resorā atklājās, ka ārkārtējās situācijas laikā nebija viennozīmīgas skaidrības par to, cik lieli materiālo rezervju apjomi jāiegādājas prioritāro institūciju vajadzībām. Aizsardzības ministrijai iesniegtā informācija mainījās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām. Tas kopumā sarežģīja iepirkumu plānošanu un īstenošanu. Valsts kontrolei nav pārliecības, ka prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā šobrīd ir iekļautas visu iestāžu faktiskās vajadzības, lai epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties neveidotos resursu iztrūkums.

Valsts kontroles vēstulē premjeram uzsvērts, ka Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai būtu jāvieš skaidrība par aizsarglīdzekļu rezervju plānošanas principiem. Proti, kādiem saslimstības scenārijiem Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā valsts gatavotos un kādi aizsarglīdzekļi konkrētiem apstākļiem un kādos apjomos nepieciešami uz noteiktu iedzīvotāju skaitu. Kad rasta skaidrība par minēto, Valsts kontroles aicina veikt pasākumus, lai novērtētu vajadzību sarakstā iekļauto materiālo resursu pietiekamību.

Latvijai nepieciešami risinājumi individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanai

Ārkārtējās situācijas laikā steidzamības kārtā iepirktajiem aizsarglīdzekļiem tikpat steidzami bija jāveic arī to kvalitātes atbilstības testi, bet Latvijā nav akreditētu laboratoriju aizsargmasku un respiratoru testēšanai. Risinājumu nācās meklēt ārpus Latvijas robežām, bet arī tur laboratorijas nebija uzreiz pieejamas. Kaut arī Latvijā tika meklētas un rastas alternatīvas iespējas testēt materiālu gaisa caurlaidību, tomēr šādi testi nevar aizstāt sertificētas laboratorijas.

Tādēļ Valsts kontrole atzinīgi vērtē Ministru kabinetā pieņemto lēmumu, ar ko Ekonomikas ministrijai tika uzdots izvērtēt iespēju Latvijā izveidot akreditētu testēšanas laboratoriju medicīnas ierīcēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šobrīd Valsts kontroles rīcībā nav informācijas par veiktā izvērtējuma rezultātiem. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai būtu jāveic pasākumi, lai novērtētu risku, ko atkārtota Covid-19 infekcijas uzliesmojuma gadījumā var radīt testēšanas iespēju trūkums Latvijā un kādi tūlītēji pasākumi būtu veicami riska ietekmes mazināšanai.

Riski nepiemērojot Publiskā iepirkuma likumu

Latvija saskārās ar vēl nebijušu situāciju ārkārtas iepirkumu veikšanā, jo individuālo aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atvieglošanas un paātrināšanas nolūkā jau no 2020. gada 3. marta noteiktām iestādēm bija atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu. Savukārt vadlīnijas iepirkumu veikšanai ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk – 2020. gada 29. aprīlī. Līdz ar to ārkārtējās situācijas sākumposmā katrs resors individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes veica saskaņā ar savu individuālo izpratni un savu pieeju.

Tā, piemēram, Veselības resorā iegādes balstījās uz mutiskiem norādījumiem, lēmumu pieņemšanā par konkrētiem piegādātājiem netika piemērots “četru acu princips”, lēmumi tika pieņemti vienpersoniski. Iekšlietu resorā ar iekšlietu ministra rīkojumu bija iedibināts “četru acu princips”, nosakot, ka jebkuras iegādes, kas tiek veiktas, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, var notikt tikai tad, kad saņemta iekšlietu ministra rakstiska atļauja. Tai pašā laikā rīkojumā nebija noteikti kritēriji, pēc kuriem iekšlietu ministrs vērtēs, vai dot atļauju veikt plānotās iegādes. Kā vienā tā otrā gadījumā abas ministrijas Valsts kontrolei norādīja, ka iepirkumi bija jāveic ārkārtējas steidzamības un ierobežota preču piedāvājuma apstākļos un būtiskākais bija nodrošināt nepieciešamo preču iegādi, nevis dokumentēt katru veicamo darbību.

Aizsardzības resora izvēlētā kārtība bija atšķirīga, kas ļāva Valsts kontrolei izsekot lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr Valsts kontroles vērtējumā Aizsardzības ministrijas ārkārtējā situācijā noteiktās iepirkumu kārtība bija sarežģīti administrējama un komersantiem, kas vēlējās piedāvāt savas preces, varēja radīt priekšstatu par apzinātu vilcināšanos un negodprātīgu rīcību, jo bija zināms, ka iegāžu paātrināšanas nolūkā Publisko iepirkumu likums netiek piemērots. Valsts kontroles ieskatā atkāpšanās no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma varēja notikt tad, kad tirgū bija ļoti ierobežots individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piedāvājums un būtiskākā bija piegāžu drošība. Tomēr situācijai stabilizējoties vairs nevarēja neņemt vērā to, ka iespējamo piegādātāju loks ir ievērojami paplašinājies.

Valsts kontroles vēstulē Ministru prezidentam teikts: “Valsts kontrole vēlas uzvērt, ka Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana neatbrīvo un neatceļ publiskā sektora tiesību un pienākumu apjomu rīcībai ar budžeta līdzekļiem un mantu. Amatpersonām joprojām jāievēro visi spēkā esošie normatīvie akti par rīcības ar valsts budžeta līdzekļiem atbilstību ekonomiskuma un efektivitātes principiem.”

Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem COVID-19 krīzes laikā ir paudusi, ka korupcijas risku novēršanai ir būtiski ievērot caurspīdīgumu, četru acu principu, saglabāt konkurenci un veikt detalizētu dokumentēšanu. Šie paši principi ir ietverti arī Latvijas valdības publiskotajās vadlīnijās.

Vienlaikus OECD arī norāda, ka atkāpes no publisko iepirkumu regulējuma ir attaisnojamas vienīgi ar ārkārtēju steidzamību un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams, lai reaģētu uz iepriekš neparedzētām vajadzībām. Kad vajadzības kļūst paredzamas, ieteicams atgriezties pie piegādātāju brīvu konkurenci atbalstošiem iepirkuma risinājumiem. Minētais sakrīt ar Valsts kontroles secināto.

Pēc veiktajām pārbaudēm Valsts kontrole aicina Ministru prezidentu un valdību vērtēt iespējas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču iepirkumos atgriezties pie Publisko iepirkumu likuma, ja preču piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu, vienlaikus izvērtējot epidemioloģiskās drošības riskus un ar to saistīto iegāžu neatliekamību. Valsts kontroles ieskatā Starpinstitūciju darba grupa savu pilnvaru ietvaros, veicot visu iesaistīto institūciju savstarpēju darbības koordināciju, varētu vērtēt, vai joprojām pastāv uz visām iegādājamo preču kategorijām attiecināmi apstākļi, kas pamato Publisko iepirkumu likuma nepiemērošanu.

Foto: F64