Lagarda: Latvijā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki
Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, – tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam «de facto» izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.
«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» saka Lagarda.
Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt ekonomiskas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»
Augstā amatpersona uzskata, ka Latvijas iestāšanās eirozonā būs aizdevuma programmas finiša taisne. Viņa intervijā «de facto» atgādina, ka Latvijai ir daudzas ciešas saiknes, tirdzniecības attiecības ar pasaules daļu, kuras valūtai Latvijas valūta jau ir piesaistīta. Līdz ar to, pievienošanās būtu tikai loģiska, lai novērstu liekas valūtas svārstības, pretrunas, grūtības, kas var rasties, ja naudas sistēma nav pilnībā integrēta. Šie trūkumi savā ziņā jau ir jūtami šodien, norāda Lagarda. Kā trešo pozitīvo ieguvumu no pievienošanās eirozonai Lagarda min izdevīgākus finansēšanas nosacījumus ar zemākiem aizdevuma procentiem.
«Piemēram, ja salīdzina aizdevuma procentus, kurus maksā Igaunija, ar tiem, ko maksā Latvija, viņiem ieguvums ir acīm redzams. Eirozona pašlaik piedzīvo grūtības, cīnās ar tām, un laikposms, līdz Latvija pievienosies eirozonai, būs ļoti svarīgs, jo pievienošanās nenotiks rīt, bet pēc 2013. gada, kad daļa problēmu, ar ko saskaras eirozona, pavisam noteikti būs jāatrisina,» intervijā «de facto» saka Lagarda.
Runājot par eirozonas stabilitāti un Grieķijas vietu tajā, Lagarda uz jautājumu, vai šā gada beigās Grieķijā vēl lietos eiro, vai tā būs atgriezusies pie drahmām, atbild diplomātiski izvairīgi: «Esmu pārliecināta, ka eiro joprojām būs ļoti daudzu cilvēku kabatās, it īpaši eirozonas valstīs.»
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālāk