• Tweet

Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, – tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam «de facto» izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» saka Lagarda.

Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt ekonomiskas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»

Augstā amatpersona uzskata, ka Latvijas iestāšanās eirozonā būs aizdevuma programmas finiša taisne. Viņa intervijā «de facto» atgādina, ka Latvijai ir daudzas ciešas saiknes, tirdzniecības attiecības ar pasaules daļu, kuras valūtai Latvijas valūta jau ir piesaistīta. Līdz ar to, pievienošanās būtu tikai loģiska, lai novērstu liekas valūtas svārstības, pretrunas, grūtības, kas var rasties, ja naudas sistēma nav pilnībā integrēta. Šie trūkumi savā ziņā jau ir jūtami šodien, norāda Lagarda. Kā trešo pozitīvo ieguvumu no pievienošanās eirozonai Lagarda min izdevīgākus finansēšanas nosacījumus ar zemākiem aizdevuma procentiem.

«Piemēram, ja salīdzina aizdevuma procentus, kurus maksā Igaunija, ar tiem, ko maksā Latvija, viņiem ieguvums ir acīm redzams. Eirozona pašlaik piedzīvo grūtības, cīnās ar tām, un laikposms, līdz Latvija pievienosies eirozonai, būs ļoti svarīgs, jo pievienošanās nenotiks rīt, bet pēc 2013. gada, kad daļa problēmu, ar ko saskaras eirozona, pavisam noteikti būs jāatrisina,» intervijā «de facto» saka Lagarda.

Runājot par eirozonas stabilitāti un Grieķijas vietu tajā, Lagarda uz jautājumu, vai šā gada beigās Grieķijā vēl lietos eiro, vai tā būs atgriezusies pie drahmām, atbild diplomātiski izvairīgi: «Esmu pārliecināta, ka eiro joprojām būs ļoti daudzu cilvēku kabatās, it īpaši eirozonas valstīs.»

Avots: nra.lv