Baltijas valstīm asi jāreaģē uz Putina mēģinājumu attaisnot Padomju okupācijas faktu pirms 80 gadiem
Traģisks Latvijai un pārējām Baltijas valstīm bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) un nacistiskās Vācijas parakstītais Molotova—Ribentropa pakts, kas noteica, ka Latvija, Lietuva un Igaunija nonāk Padomju Savienības ietekmes sfērā. Lai arī ir pagājuši 80 gadi, kopš Padomju Savienība okupēja un anektēja visas trīs Baltijas valstis, Krievija joprojām mēģina attaisnot Padomju okupācijas faktu – Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka Baltijas valstu iekļaušana PSRS saskaņā ar Molotova—Ribentropa paktu bija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Par to Krievijas prezidents raksta savā 6 lappušu rakstā par Otro pasaules karu, ko publicējis amerikāņu konservatīvais izdevums “The National Interest”.
Tajā Putins norādījis, ka Baltijas valstis “ienāca PSRS, pamatojoties uz līgumu, ar ievēlētu varas iestāžu piekrišanu”, norādot, ka “Baltijas republikas PSRS ietvaros saglabāja savas valsts struktūras, valodu un pārstāvēja Padomju Savienības augstākās valsts struktūras”.
“Es uzskatu, ka ir nepieņemami pielīdzināt atbrīvotājus okupantiem,” uzsvēra Putins.
Savukārt raksta beigās Krievijas prezidents arī uzsvēris to, ka “uzvarošajām valstīm”, kurām ir kodolieroči (Francijai, ASV, Ķīnai, Lielbritānijai un Krievijai), personīgi jātiekas un jāapspriež pasaules nākotne.
Saistībā ar to Ārlietu ministrijas politiskais direktors Jānis Mažeiks tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijas Republikā Jevgeņiju Lukjanovu, lai paustu pozīciju par Krievijas Valsts domē iesniegto likumprojektu atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra lēmumu Nr. 979-1, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols, norādot, ka Latvijas Ārlietu ministrija kategoriski noraida mēģinājumu attaisnot divu 20. gadsimta totalitāro režīmu – staļinisma un nacisma pastrādātos asiņainos noziegumus.
Tikmēr arī uz Igaunijas Ārlietu ministriju bija izsaukts Krievijas vēstnieks Tallinā Aleksandrs Petrovs. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādīja, ka Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli “tiešā veidā ievadīja cinisku pasaules sadalīšanu starp diviem totalitārajiem režīmiem un pavēra ceļu Otrajam pasaules karam, kas bija viena no nežēlīgākajām mūsu kopīgās vēstures lappusēm”.
Neapšaubāmi, ka šādi Putina mēģinājumi attaisnot Padomju okupācijas faktu nav pieļaujami – tie ir bīstams signāls Baltijas, tai skaitā Latvijas, drošībai un neatkarībai.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālākSiliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākLatvija un Turcija stiprina sadarbību dronu industrijā un aizsardzības tehnoloģijās
Šonedēļ Ankarā, Turcijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Turcijas aizsardzības ministru Jašāru Gileru (Yaşar Güler) un Turcijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem, lai...
Lasīt tālāk
