Partijām un deputātiem krīzē nauda ir, uzņēmējiem – trīs pirkstu kombinācija
Lai arī dīkstāves pabalstu mērķis ir samazināt vīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un atbalstīt uzņēmējus, Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka, ka dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai līdz esošā mēneša beigām, liek domāt, ka partijas un deputāti nemaz neiejūtas uzņēmēju ādā un neizprot, ar kādiem izaicinājumiem tiem šodien nākas saskarties – kā tik īsā laika periodā iespējams apzināt esošo situāciju un parūpēties par darbinieku drošību?
“Valdības darbs tautsaimniecības attīstības atbalstam koncentrējas pabalstu, infrastruktūras un modernizācijas blokos. Mēs tos attīstīsim un pilnveidosim, sekojot līdzi pasaules tendencēm un ņemot vērā Covid-19 izplatības ietekmi, ar vienu skaidru mērķi: palīdzēt izmantot valsts finansējumu gudri, palīdzēt mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai pārvarēt šo krīzi un ielikt stiprus pamatus mūsu turpmākai ekonomiskai izaugsmei,” – tā maija vidū sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tagad daudzi uzņēmēji premjera sacīto sauc par meliem.
Lai arī valdība jau vairākkārt ir papildinājusi noteikumus, paplašinot to darbinieku un uzņēmumu loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, likuma norma, kas nosaka, ka uzņēmumam jāpiesakās dīkstāves pabalstam līdz tā paša mēneša pēdējam datumam, ir izrādījies izaicinājums virknei uzņēmumu. Kā apkopot finanšu datus un būt pārliecinātiem, ka līdz mēneša beigām neizdosies atjaunot saimniecisko darbību? Kā nodrošināt, ka darbinieki nepaliek bez iztikas? Kā izdarīt visu pareizi, lai saņemtu dīkstāves pabalstu? Tie ir daži no galvenajiem jautājumiem, kuri šobrīd satrauc uzņēmējus.
Kā zināms, Ministru kabineta (MK) 2020. gada 26. marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 6. punkts nosaka, ka, lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam, līdz 2020. gada 20. maijam – par laikposmu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim, līdz 2020. gada 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 2020. gada 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam.
Vairumam uzņēmumu, it īpašai lielajām komercsabiedrībām, tas liekas apgrūtinošs uzdevums – tik īsā laika periodā apkopot visus datus un iesniegt tos Valsts ieņēmumu dienestam, īpaši ņemot vērā, ka iepriekš bija atļauts tos iesniegt līdz katra nākamā mēneša 30. datumam. Kas pēkšņi mainījās? Vai tiešām tā ir valdības apzināta rīcība?
Lai arī valdības vīri lepojas, ka ekonomikā valdības uzņemtais virziens ir pareizs un daudzi uzņēmumu darbinieki nav kļuvuši par bezdarbniekiem, bet gan šobrīd atrodas dīkstāvē, patiesībā gan šķiet, ka valdība veikusi viltīgu manevru, lai dīkstāves pabalstu saņemtu mazāk uzņēmumu, nekā līdz šim.
Interesanti gan, ka tad, kad valdībai vajadzēja lemt, vai atteikties no finansējuma palielināšanas partijām, ņemot vērā krīzes situāciju, Saeimas deputātu vairākums noraidīja šādu priekšlikumu. Vai tiešām galvenais, ka pašiem ir nauda? Un kā ar pārējiem? Vai šai valdībai atbalsts uzņēmējiem ir tikai vārdos, bet patiesībā tie ar savu rīcību parāda tiem trīs pirkstu kombināciju jeb pigu?
Tikmēr portāls “Tautas balss” aicina atsaukties visus valdības pieviltos uzņēmējus, lai palīdzētu Ministru kabinetam tos sadzirdēt, jo nav pieļaujams, ka daudzi iedzīvotāji krīzes laikā ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, bet valdība par to neizrāda nekādu ieinteresētību, lai situāciju atrisinātu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālāk