Nākotnes saistības 4,5 miljardu apmērā: Valsts kontrole brīdina par pieaugošo izdienas pensiju slogu
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka pirmo reizi institūcijas savos gada pārskatos iekļauj aplēses par saistībām pret izdienas pensiju saņēmējiem, kādas gadu gaitā valsts ir uzņēmusies.
Arvien paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, nākotnes saistības ir sasniegušas vismaz 4,5 miljardus eiro – pēdējais laiks izvērtējumam, vai rīkojamies pārdomāti un vai spēsim to atļauties. Un papildus tam arī šogad nav iztikts bez Valsts kontroles gadiem asi kritizētās prakses pieprasīt budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet tērēt pavisam citiem. Tas ir kā slikts ieradums, no kura netiekam vaļā – mānīšanās valdības kolēģiem, parlamentāriešiem, kuri balso par budžetu, un vislielākā mērā sabiedrībai, kuras prioritātes šādas pieejas dēļ bieži tiek atstātas novārtā.
Vērtējot finanšu revīzijas, gada pārskatus galvenajos posteņos iestādes ir sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums. Divas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai. Par diviem pārskatiem tomēr esam snieguši modificētus atzinumus.
Izdienas pensiju tēmu Valsts kontrole padziļināti vērtēja jau 2015. gadā pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijas ietvaros un turpināja to darīt arī šogad finanšu revīzijās. Izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk un šobrīd jau pārsniedz 75 miljonus eiro gadā. Pārbaudījām, kā šīs saistības tiek uzskaitītas. Pēc pašreizējām aplēsēm nākotnes saistības, kuras valsts ir uzņēmusies izdienas pensiju nodrošināšanai, ir vismaz 4,5 miljardu eiro apmērā.
Patlaban apzinām izmaksas, bet nākotnē pavisam noteikti rosināsim atbildīgās institūcijas izvērtēt, vai varam turpināt attiekties pret izdienas pensiju jautājumiem kā līdz šim.
Kā ik gadu, paralēli finanšu revīzijām esam skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāšu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklājam situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. To spilgti ilustrē arī revīzijās konstatētais, šeit minam tikai dažus piemērus.
Jau piekto gadu “it kā” demontējam Salaspils kodolreaktoru. No šim mērķim sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem VARAM, par jomu atbildīgā ministrija, 3,5 miljonus ir pārdalījusi pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas guļ par demontāžu atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”. Lieki piebilst, ka piecu gadu laikā reaktora demontāža nav iesākta, neskatoties uz ilgstošiem vides speciālistu brīdinājumiem.
Valsts policijas tehnisko līdzekļu iepirkumi, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām. Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Tā, piemēram, pieci 3D lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana policistiem izrādījusies par sarežģītu. No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par 112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav izmantotas. Par pieciem tūkstošiem iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem 400 tūkstošiem eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienlaikus plaši medijos izskanējis Iekšlietu ministrijas amatpersonu satraukums par nepietiekamo finansējumu stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšanai uz Latvijas ceļiem.
Arī šogad diemžēl neiztiekam bez gadījumiem, par kuriem mums jāinformē tiesībaizsardzības iestādes turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Tādi ir četri, tai skaitā Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.
Sniegti arī 67 ieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 49 – attiecas uz atbilstības jautājumiem. Ieviesti tie ļaus uzlabot iestāžu darbību nākotnē.
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālāk