05/06/2012, Kategorija: Politika

Politologi un eksperti brīdina: politiķu nepārliecinošie argumenti un neskaidrie mērķi, grasoties sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, ne vien raisa bažas par demokrātiju, bet arī apdraud likumdošanas loģiku. Jo īpaši jūtīga ir ideja mainīt Saeimas atlaišanas kārtību, nosakot, ka to varēs rosināt tikai 150 000 vēlētāju.

Jāatgādina, ka pirms šogad februārī notikušā divvalodības referenduma politiskajos kuluāros sākās diskusija par nepieciešamību novērst apzinātu sabiedrības musināšanu par jautājumiem, kuru mainīšana jau apriori ir neiespējama. Diskutējot par pārāk brīvu referendumu rosināšanas kārtību, politiķi minēja tādus argumentus kā mazākuma diktāts, apzināta etnisko domstarpību kurināšana un nepieļaujama diskusija par vērtībām, uz kurām būvēti valsts pamati. Šo aspektu kontekstā deputāti apsprieda iespēju mainīt Satversmi, definējot negrozāmas valsts pamatvērtības un jautājumu loku, par kuriem nedrīkst rosināt referendumu. Tāpat Saeimā nonāca likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt stingrāku referendumu rosināšanas kārtību.

Šobrīd referenduma norise paredz trīs secīgus posmus. Sākotnēji idejas virzītājiem ir jāsavāc 10 000 parakstu, lai pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par valsts līdzekļiem varētu organizēt otro parakstu vākšanas kārtu ar mērķi savākt vienas desmitās daļas jeb aptuveni 150 000 vēlētāju parakstus. Ja tas izdodas, notiek trešais posms, t.i., pati tautas nobalsošana.

Tiesa, jau aprīļa beigās parlaments otrajā lasījumā akceptēja jaunu principu, nosakot, ka referenduma organizēšanai uzreiz ir jāsavāc 150 000 parakstu un tas jādara iniciatoriem pašiem.

Lai gan sākotnēji parlaments definēja, ka demokrātijas principu vārdā jaunā kārtība neattiektos uz referendumiem par Saeimas atlaišanu, šobrīd partija Vienotība rosina tomēr visos referendumos ievērot vienādus principus. Kā Neatkarīgajai uzsvēra šā priekšlikuma iesniedzējs, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis: «Visi referendumi ir līdzvērtīgi, un izņēmumi nav loģiski.» Savukārt CVK pārstāvji Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām attiecībā uz Saeimas atlaišanas kārtību likumdošanā ir izveidojies caurums. Proti, pasakot, ka visos pārējos gadījumos referenduma rosinātājiem pašiem būs jāsavāc 150 000 parakstu, likumdevēji pagaidām nav pateikuši, kāda kārtība būs jautājumam par parlamenta darbu. Arī Satversmes 14. pantā, kurā noteiktas pilsoņu tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nav noteikta precīza procedūra – vai paraksti ir jāvāc vienā vai divās kārtās. Līdz ar to, ja līdz oktobra vidum precīzāks regulējums nebūs noteikts, var rasties juridiski sarežģījumi, kuru risināšanā būtu jāiesaista tiesību eksperti.

Tikmēr eksperti pauž gluži citas bažas. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka jau pašos pamatos vēlme apgrūtināt referendumu ierosināšanu ir demokrātijas ierobežošana, taču šādas kārtības attiecināšana uz parlamenta atlaišanu būtu kategoriski nepieļaujama. «Latvijā vara, kā zināms, pieder tautai, taču politiķi grasās to ierobežot, primāri pasargājot paši sevi,» norādīja eksperts. Šim viedoklim daļēji piekrīt arī koalīcijas spēku pārstāvis, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, viņaprāt, deputātiem nopietni jādiskutē, iekams atbalstīt radikālo ieceri. «Saeimas atlaišanas kārtībai ir drīzāk simboliska nozīme, jo maz ticams, ka šāds referendums jebkad tiktu rosināts. Taču tieši emocionālā ziņā, manuprāt, nevajadzētu sabiedrībai atņemt apziņu, ka tai ir viegli lietojams mehānisms paust savu gribu attiecībā uz parlamentu,» atzina R. Dzintars. Politiķis gan piebilda, ka, viņaprāt, referendumu rosināšanas kārtība vēl piedzīvos plašas diskusijas Saeimā un līdz galīgajam, trešajam, lasījumam, visticamāk, augstais 150 000 parakstu slieksnis tiks samazināts.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte

363 skatījumi




Video

Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās

07/07/2026

Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu

18/06/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere

11/06/2026

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Darbu sāk Andra Kulberga valdība

28/05/2026

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...

Lasīt tālāk
Video

Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...

Lasīt tālāk
Video

Evikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija

27/05/2026

Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk