Pasaules Banka aicina atlaist parādus nabadzīgākajām pasaules valstīm
Pasaules Bankai ir būtiska nozīme pašreizējās globālās ekonomikas lejupslīdes problēmu risināšanā. Ātrai reaģēšanai uz COVID-19 krīzi tā ir piešķīrusi finansējumu 14 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks izmantots, lai palīdzētu nabadzīgākajām pasaules valstīm risināt globālās epidēmijas uzliesmojuma sekas. Līdz 2021. gada jūnijam Pasaules Banka plāno piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 160 miljardiem ASV dolāru aizdevumiem un grantiem, informē Finanšu ministrija.
Pasaules Banka ir spējusi īsā laikā sniegt ievērojamu atbalstu pandēmijas izraisīto seku risināšanai veselības un ekonomikas jomā pašās nabadzīgākajās pasaules valstīs, kurām šo krīzi pārvarēt būs vissmagāk. Pasaules Bankas palīdzība šīm valstīm ir būtiska ne tikai veselības krīzes risināšanai šodien, bet arī sniedzot turpmāku atbalstu ilgtspējīgu politikas virzienu īstenošanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.
Daudzām no pasaules nabadzīgākajām valstīm ir augsts parāda līmenis, un tām nepietiek resursu, lai reaģētu uz pandēmijas izraisīto krīzi. Pasaules Banka kopā ar Starptautisko Valūtas fondu ir aicinājusi visus oficiālos divpusējos kreditorus uz laiku pārtraukt parāda maksājumu iekasēšanu 76 valstīm. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm palielināt nepieciešamos resursus pandēmijas risināšanai, izvairoties no likviditātes krīzes. Šo priekšlikumu atbalsta arī G20 un Parīzes kreditorvalstu klubs.
Piektdien, 17. aprīlī, notika Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku Attīstības komitejas sanāksme, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ norisinājās virtuālā formātā. Latviju līdz ar pārējām Baltijas un Ziemeļu valstīm tajā pārstāvēja Norvēģijas Starptautiskās attīstības lietu ministrs Dags Inge Ulsteins (Dag-Inge Ulstein). Savā uzrunā viņš uzsvēra galvenās Ziemeļu un Baltijas valstu prioritātes Pasaules Bankas darbībā – klimata pārmaiņu mazināšanu, privātā sektora iesaisti darbavietu radīšanā, atbalsta sniegšanu nestabilām un konflikta skartām valstīm, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un ienākumu nevienlīdzības novēršanu, kā arī dzimumu nevienlīdzības mazināšanu.
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk