Pasaules Banka aicina atlaist parādus nabadzīgākajām pasaules valstīm
Pasaules Bankai ir būtiska nozīme pašreizējās globālās ekonomikas lejupslīdes problēmu risināšanā. Ātrai reaģēšanai uz COVID-19 krīzi tā ir piešķīrusi finansējumu 14 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks izmantots, lai palīdzētu nabadzīgākajām pasaules valstīm risināt globālās epidēmijas uzliesmojuma sekas. Līdz 2021. gada jūnijam Pasaules Banka plāno piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 160 miljardiem ASV dolāru aizdevumiem un grantiem, informē Finanšu ministrija.
Pasaules Banka ir spējusi īsā laikā sniegt ievērojamu atbalstu pandēmijas izraisīto seku risināšanai veselības un ekonomikas jomā pašās nabadzīgākajās pasaules valstīs, kurām šo krīzi pārvarēt būs vissmagāk. Pasaules Bankas palīdzība šīm valstīm ir būtiska ne tikai veselības krīzes risināšanai šodien, bet arī sniedzot turpmāku atbalstu ilgtspējīgu politikas virzienu īstenošanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.
Daudzām no pasaules nabadzīgākajām valstīm ir augsts parāda līmenis, un tām nepietiek resursu, lai reaģētu uz pandēmijas izraisīto krīzi. Pasaules Banka kopā ar Starptautisko Valūtas fondu ir aicinājusi visus oficiālos divpusējos kreditorus uz laiku pārtraukt parāda maksājumu iekasēšanu 76 valstīm. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm palielināt nepieciešamos resursus pandēmijas risināšanai, izvairoties no likviditātes krīzes. Šo priekšlikumu atbalsta arī G20 un Parīzes kreditorvalstu klubs.
Piektdien, 17. aprīlī, notika Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku Attīstības komitejas sanāksme, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ norisinājās virtuālā formātā. Latviju līdz ar pārējām Baltijas un Ziemeļu valstīm tajā pārstāvēja Norvēģijas Starptautiskās attīstības lietu ministrs Dags Inge Ulsteins (Dag-Inge Ulstein). Savā uzrunā viņš uzsvēra galvenās Ziemeļu un Baltijas valstu prioritātes Pasaules Bankas darbībā – klimata pārmaiņu mazināšanu, privātā sektora iesaisti darbavietu radīšanā, atbalsta sniegšanu nestabilām un konflikta skartām valstīm, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un ienākumu nevienlīdzības novēršanu, kā arī dzimumu nevienlīdzības mazināšanu.
Vēl par tēmu:
FM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālāk
