Lembergs: Valdības neizdarības dēļ Latvijas ostām paredzētās kravas tiek novirzītas uz Klaipēdu
Latvijas valdības politika – gremdēt tranzīta nozari ir devusi rezultātus, proti, Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 12,145 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, žurnālistus informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
“Kā jau es to prognozēju pagājušajā gadā, kopš pie varas ir šī te valdošā koalīcija, kuru faktiski vada Bordāns ar Kaimiņu, un paklausīgi viņiem kalpo arī Kariņš un Linkaits, un viņu boss ir Meroni jeb Ostaps Benders, tiek darīts viss, lai gremdētu tranzītu,” komentēja Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka Linkaits jau to ir vairākkārt teicis, ka tranzīts viņu neinteresē un to tiešā mērā atspoguļo arī Latvijas ostu darbības rezultāti – 1. ceturksnī pārkrautas par teju 30% mazāk kravu, nekā pirms gada.
“Rīgā samazinājums ir par vienu ceturto daļu jeb par 24% mazāk, bet Ventspilī tā situācija ir visdramatiskākā – rīdzinieku ienākšana fatāli ir noteikusi kritumu Ventspils ostā kravu apgrozījuma ziņā un ir apstādināta arī industriālā attīstība ostā,” sacīja Lembergs, norādot, ka Ventspils ostā kravu apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 42%.
“Visa atbildība par to ir uz Bordānu, Kariņu, Kaimiņu, Linkaitu un Rinkēviču,” uzsvēra Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka, lai gan ministrs pūtis fanfaras par labo situāciju Liepājas ostā, arī tur kravas samazinājušās par 16,3%.
“Ja runājam par Ventspils ostas samazinājumiem, tad tie ir ogles, naftas produkti, dzelzs rūda. Arī termināliem visiem ir vērojams samazinājums,” piebilda Ventspils mērs.
Viņš uzsvēra, ka sliktajiem rezultātiem nav nekāda sakara ar koronavīrusu, turpinot, ka, ja valdība būtu pienācīgi rūpējusies par tranzīta nozari, tā būtu tā nozare, kurai krīzes laikā būtu jādod atspaids. “Bet valdības mērķtiecīgs darbs, lai gremdētu tranzītu ir devis savus rezultātus, diemžēl negatīvus,” uzsvēra Lembergs.
Lembergs piebilda, ka arī dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir sarucis uz pusi, turpinot, ka “Linkaits, Bordāns, Kaimiņš un Kariņš var spēlēt savas fanfaras un norakstīt savu neizdarību uz Covid-19 rēķina.”
Viņš uzsvēra, ka aptuveni puse no kravām, kas bija paredzētas Latvijas ostām, tagad ir novirzītas uz Klaipēdu. “Viņiem ir tikai viena lielā osta. Latvijā ir trīs lielās ostas, kas diemžēl tagad mirst. Tā ir mērķtiecīga valdības politika. [..] Latvija atšķirībā no Lietuvas šajā ziņā piekopj pašizolācijas politiku,” norādīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk
