Lembergs: Latvijai nav tik daudz naudas, kā mēģina iestāstīt Kariņš
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nepārzina situāciju vai arī apzināti melo, sacīdams, ka Latvijai ir daudz naudas, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa izteikumus, ka Latvija ir labā finansiālā stāvoklī, Lembergs uzsvēra, ka patiesībā Latvijai nav daudz finanšu rezervju.
“Pirmkārt, sociālā budžetā atlikums pēc valdības datiem ir viens miljards eiro. Bet sociālais budžets ir priekš tam, lai maksātu pensijas. No tā, ka tur ir uzkrāts viens miljards, pensionāri laimīgāki nepaliek, jo viņiem no tā pensija nemainās, bet uzkrājumam jābūt, jo, ja ir krīze, tad sociālā nodokļa maksājumi samazinās, bet pensijas tik un tā ir jāizmaksā. Tā kā teikt, ka pa šo miljardu kāds ir bagātāks, nevar, jo tas ir krīzes pārvarēšanas fonds un rezervei ir jābūt, jo skaidrs, ka pensionāriem jāsaņem pensijas. Bet vairāk nekādas citas naudas nav,” norādīja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecības rādītāji pirmos divus mēnešus, neskatoties uz to, ka vēl nebija krīze, bija ļoti slikti, nepildot budžeta ieņēmumus, līdz ar to tie esot meli, ka “Latvijā ir kaut kādā nauda paslēpta zeķē”.
“Kariņam tādas naudas nav,” uzsvēra Lembergs, turpinot, ka Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos, bet cita avota, kur gūt naudu, Latvijai nav.
Tāpat viņš norādīja uz to, ka Latvijai kāds sabiedrotais var sniegt ekonomisko palīdzību, bet pagaidām neviena mūsu sabiedrotā, kas Latvijai sniegtu krīzes pārvarēšanai, ekonomisko palīdzību nav.
“Līdz ar to Latvijai ir jāaizņemas. Jautājums – cik, uz kādiem procentiem un uz kādu laiku? Pēdējā ziņa bija tāda, ka Latvija ir aizņēmusies vienu miljardu eiro. Es domāju, ka tas ir par maz. Vajadzēja vairāk. Bet tas nenozīmē, ka šī nauda ir jāiztērē, bet, lai vienkārši tā nauda ir. Bet aizņēmās viņi uz trīs gadiem – tas mani milzīgi pārsteidza, jo 350 miljoni eiro gadā jāatdod – Latvijai tas būs ļoti smagi,” uzskata Lembergs.
Viņa ieskatā, šādas krīzes pārvarēšanai vajadzēja aizņemties uz vismaz desmit gadiem. “Kā var aizņemties trīs gadiem? Tas ir kaut kādiem vienreizējiem investīciju projektiem, kas pēc tam ražos naudu. Tas, ka ir jāaizņemas man ir skaidrs, bet uz trīs gadiem – to es nesaprotu,” piebilda politiķis.
“Tā pieeja ir ļoti vienkārša – ja iekšzemes kopprodukts samazinās, piemēram, par 5% šogad, tad iztrūkums ir 1,5 miljardi eiro un tas ir jāaizlāpa,” skaidroja Ventspils mērs.
“Bet to krīzi nerada tikai Covid-19. To rada arī izmaiņas banku sektorā, kas nosaka, ka tās vairs nav bankas, bet tikpat kā krājkases, un otra lieta ir nodokļu reformas ļoti sliktie rezultāti. Tāpat transporta sistēmas sagrāve Linkaita un JKP vadībā, tranzīta sagrāve – tas viss kopā veido bāzi stagnācijai vai recesijai, un to var pārvarēt tika ar papildus finanšu resursiem, bet jāprot arī iztērēt to naudu,” norādīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk
