• Tweet

Nelegālais interneta azartspēļu tirgus Latvijā ir mērāms aptuveni 30 miljonos eiro. Saeimas deputāti, cīnoties ar Covid-19, legālās interneta azartspēles aizlieguši, bet apkarot pelēko tirgu neplāno, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

20. marta Saeimas sēdē gāja karsti. Steidzami bija jāatbalsta valdības akceptētie ārkārtas pasākumi Covid-19 ierobežošanai. Vēl nebija norimušas emocijas pēc sešas dienas ilgušām debatēm par Administratīvi teritoriālo reformu. Konstruktīvam darbam nepalīdzēja koalīcijas partiju savstarpējā greizsirdība un Rīgas domes vēlēšanu tuvums. Covid-19 krīzes apkarošanas vārdā bija vienošanās iztikt bez populistiskiem priekšlikumiem. Arī opozīcija solīja laiku nevilkt. Taču sēde ieilga, uzvirmoja strīdi un darbs ievilkās naktī.

Vēlāk parlamentārieši 20. martu nokristījuši par Melno piektdienu. Papildus valdības un ekspertu rosinātajam koalīcijas partijas balsoja par opozīcijas priekšlikumiem, kam nauda nebija ieplānota, atļāva internetā tirgot alkoholu. Taču no visiem Covid-19 krīzes likuma priekšlikumiem visgarākās diskusijas bija par spēļu zāļu aizliegšanu. JKP rosināja slēgt zāles, bet ZZS – arī tās azartspēles, kas norit internetā.

“Zālē jūtams zināms emocionāls… pacēlums tas noteikti nav, es teiktu, spriedze. Jādomā, ka šobrīd notiek daudz un dažādas sarunas, kas varētu vairāk interesēt KNAB. Aicinu vismaz uz ārkārtas situācijas laiku apturēt spēļu zāļu darbību. Līdzīgi kā pirms pāris dienām to izdarīja Lietuva un Igaunija,” norādīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs

Saeimas deputāte (Zaļo un zemnieku savienība) Dana Reizniece-Ozola norāda: “Tas, kas mums šķiet svarīgi – ka tiek ierobežotas iespējas spēlēt ne tikai fiziski klātienē, spēļu vietās, kazino, bet arī elektroniskajās interaktīvajās spēļu vietās.”

Par šo priekšlikumu runā nākamais, 17. priekšlikums. Ierobežot gan fiziskās spēļu vietas, gan interaktīvās spēļu vietas, tādā veidā pasargājot ģimenes tiešām no izputināšanas. Tas, ka JKP mērķis varbūt ir labs, bet ne līdz galam, par to liecina arī balsojums komisijā. Par savu priekšlikumu JKP deputāti nobalsoja “par”, arī mēs to atbalstījām. Par nākamo, kur ir paredzēta gan fizisko, gan interaktīvo spēļu aizliegšana, balsu nebija. Nodoms acīmredzot nav līdz galam labs, jautājums, vai nodoms nav tikai uztaisīt šeit šovu.

“KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs komentē: “Ar šo lēmumprojektu mēs pasakām, ka dīkstāves regulējums attiecas arī uz azartspēļu nozari. Tātad mēs no nodokļu maksātājiem, mēs no savu bērnu naudas, kaut ko, ko mēs esam aizņēmušies, maksāsim azartspēļu nozares darbiniekiem algas.”

“Visi jūsu priekšlikumi šovakar ir kārtējā politiskā spēlīte, aizkulišu pārrunas, par sponsoru lietām, par to saukt vai nesaukt KNAB un tā tālāk. Ziniet ko, palieciet jūs paši savā starpā ar savām spēlītēm un tieciet galā ar saviem sponsoriem,” norāda Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”).

Pēc vārdu apmaiņas deputāti izlēma ne tikai slēgt fiziskās spēļu zāles, bet arī nespēlēt azartspēles internetā. Tas notika ar JKP, ZZS, Saskaņas un Nacionālās apvienības balsīm.

Spēļu zāļu slēgšana ir Jaunās konservatīvās partijas pamanāmākais politiskais piedāvājums – gan Rīgas, gan Saeimas vēlēšanās.

Viņu pārmetumi par atbalstu azartspēļu biznesam adresēti “Attīstībai/Par!” virzienā. Spēļu zāļu “Fēnikss” īpašnieks Jānis Zuzāns ir labās attiecībās ar “Attīstībai/Par!” valdes locekli Edgaru Jaunupu. Zuzāns ieguldījis naudu fondā “Mākslai vajag telpu”, ko vada Jaunupa dzīvesbiedre. Pēc Saeimas lēmuma Zuzāns paziņoja, ka pārtrauks atbalstīt mākslu.

“Tas ir tikai veselais saprāts… jo, ja mums tiek nogriezts faktiski viss bizness, tad man pirmām kārtām jādomā par savu uzņēmējpamatdarbību iekonservēšanu un saglabāšanu. Jums taču ir jāsaprot – ja ienākums ir nulle, tad arī izeja ir nulle. Tas jau nav tā, ka es būtu piecirtis ar kāju un teicis: vairāk jums nebūs. Tas, ko man mēģina piekabināt… Mēs esam tādi meistari uz birku piekabināšanu. Bet man ir labas attiecības pārsvarā ar visiem politiskiem spēkiem, varbūt ar vienu nav. (NP: Bet publiski jūs tiekat saukts par vienas partijas sponsoru, “Attīstībai/Par!”.) Es neesmu sponsors, pirmkārt. Otrkārt, Edgars Jaunups – es esmu bijis viņam vedējtēvs. Man ar viņu ir sena draudzība, faktiski pamatojoties uz mākslas mīlestību. To es nevaru noliegt, tā tas ir,” uzskata “Alfor” valdes priekšsēdētājs Zuzāns.

Latvijā ir 300 spēļu zāļu, puse no tām Rīgā. Pagājušajā gadā to ieņēmumi sasniedza 250 miljonus eiro. Tagad līdz epidēmijas beigām visas zāles ir slēgtas.

Pēc diviem gadiem stāsies spēkā spēļu zāļu aizliegums galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, tādēļ daļa laimētavu ārkārtas situācijas beigas negaidīs tiek likvidētas jau tagad.

“Mums aiz inerces ir bijis tā – kaut kas ir strādājis, jo ir vaļā, ir licence, žēl aiztaisīt, faktiski ienākumu tur nekādu nav, bet lai vēl pastāv. Tagad, kad tas viss ir ciet, mums daudz vieglāk ir neatvērt vairs,” turpināja Zuzāns.

Azartspēļu apgrozījums, miljonos eiro:

• Automāti – 232,6
• Spēļu galdi – 17,3
• Totalizatori – 3,2
• Interaktīvās spēles – 54,7

Saeima aizliegusi ne tikai spēļu zāles, bet arī azartspēles tiešsaistē. Tur tirgus ir mazāks – ap 54 miljoniem eiro gadā. Lielākie uzņēmumi ir ”Optibet”, ”Viensviens” un ”Betsafe”. Tie tagad darbu pārtraukuši.

Bet darbu turpina nelegālas vietnes, kas reģistrētas Krievijā un citās valstīs. Gadā Latvijas spēlētāji tajās notērē 30 miljonus eiro. Azartspēļu inspekcija bloķējusi piekļuvi vairāk nekā diviem tūkstošiem adrešu, taču nelegālo azartspēļu organizētāji nepārtraukti reģistrē jaunas. Kopš krīzes ierobežojumu ieviešanas, spēlēšana tiešsaistē ir pieaugusi.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne: “Mēs esam saņēmuši informāciju no mūsu ārvalstu kolēģiem, mēs, protams, ar azartspēļu uzraugiem citās valstīs apmaināmies ar informāciju. Tas, ka visur ir ciet klasiskās azartspēļu vietas, tas ir skaidrs. “Online” spēles turpina spēlēt, jo tiešām ļoti liels pieaugums ir nelegālajai videi, kas nāk ļoti agresīvi, meklē klientus dažādā veidā viņiem piedāvā savus pakalpojumu. Problēma ir tā, ka visbiežāk šīs nelegālās vietnes ir saistītas ar organizēto noziedzību, ļoti bieži viņi šīs savu sacensību likmes, derības liek uz dažādām trešajām valstīm, kurās tik nopietni šo krīzi neņem, bet vēl notiek sporta sacensības. Visbiežāk šo sacensību rezultāti jau iepriekš ir sarunāti.”

“Optibet” reģionālais vadītājs Dainis Niedra skaidro: “Latvija aizgāja to licencēto ceļu jau 2008. gadā. Mēs jau gandrīz 12 gadus dzīvojam, ka mūsu tiešsaistes azartspēļu tirgus ir licencēts, kontrolēts, ir spēļu noteikumi, kuriem visi seko. Kas attiecas uz Krieviju un Ukrainu – tur tas nekad nav bijis regulēts, kontrolēts, un tās kompānijas jau dzīvo melnajā tirgū vairākus gadus. Viņu produkts, domāšanas veidi ir pielāgots tam, ka viņiem ir jāstrādā neregulētajā tirgū. Viņu maksājumu sistēmas ir izdarītas tā, ka tie maksājumi no bankām neaiziet uz azartspēļu vietnēm, bet miskodējas tā, ka banka neredz, ka tās ir azartspēles. Tur bizness jau ir radīts tā, lai strādātu nelicencētajā tirgū.”

Šonedēļ pēc divu nedēļu karantīnas Saeima atsāka darbu. Tagad viņi atzīst, ka interneta biznesa aizliegšana bijusi emocionāls lēmums. Kā pasargāt iedzīvotājus no nelegālā tirgus, kur nekādi ierobežojumi nepastāv, ideju nav.

“Tādā normālā, ne ārkārtas situācijā vismaz tas, kas attiecas uz interaktīvo vidi, jā, ir jābūt legālai interaktīvai videi, bet tad ir tiešām jādomā par daudz stingrākiem, konkrētākiem ierobežojumiem. Es esmu par to, lai būtu legāla, kontrolēta šī interaktīvā vide, bet par to runāt un lemt varētu tad, kad beigsies šī krīzes situācija.”

“Tie, kas ļoti grib, var atrast veidus, kā apiet bloķēšanas iespējas, kā izmantot ārvalstu IP adreses, izmantot nelegālās vietnes. Tā ir tāda nebeidzama cīņa, ar katru gadu mēģinot atrast kādus risinājumus, kā efektīvāk kontroli veikt un bloķēt nelegālās vietnes,” norāda Reizniece-Ozola.

Nākamajā dienā Budžeta komisijas vadītājs Bondars Saeimā virzīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumu par interaktīvo spēļu aizlieguma atcelšanu. Taču pēc Melnās piektdienas koalīcijas partijas bija stingri vienojušās neatbalstīt nevienu ierosinājumu, pret kuru iebilst vismaz viens no partneriem. Saeima ierosinājumu noraidīja.