Lembergs: Nosakot atbalstu tikai privātajiem uzņēmumiem, valdība demonstrē nekompetenci un virspusēju pieeju
Valsts mudina pašvaldības kropļot konkurenci, jo izstrādātie atbalsta noteikumi ir paredzēti tikai privātajiem uzņēmumiem, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Tā pieeja valstij ir dīvaina, jo kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, bet uzņēmējs ir uzņēmējs, un tas, kam pieder šīs daļas – vai tās pieder valstij vai pašvaldībai, attiecīgi domei, vai tikai privātajiem tam no uzņēmējdarbības viedokļa vispār nav nozīmes. Visi ir komersanti un viņiem visiem ir vienādi noteikumi, vienādi nodokļi un vienādi darbības nosacījumi. Šai gadījumā krīze nešķiro uzņēmējus, atkarībā no īpašuma formas. Un šāds dalījums – valsts, pašvaldības, privātie ir nepareizs,” uzskata Lembergs.
Pēc viņa sacītā, valdība uzstāj, ka pašvaldībai vajag no sava budžeta sniegt kaut kādu palīdzību grūtībās nonākušajām pašvaldības uzņēmumiem. “Mums, pirmkārt, šādu palīdzību aizliedz sniegt likums. Otrkārt, tā nav pašvaldības autonomā funkcijas un faktiski tādā gadījumā pašvaldības kropļo konkurenci un tas savukārt ir Eiropas direktīvu pārkāpums,” skaidroja politiķis.
“Tā kā tāda pieeja, kādu fiksēja likumā, ko pieņēma valdība, nav kompetenta. Vienlaicīgi valdībai droši vien ir vajadzīgs laiks, lai līdz galam aptvertu visu šo situāciju,” norādīja Lembergs.
Par piemēru viņš minēja to, ka mēs visi esam atkarīgi no ūdens un kanalizācijas saimniecības. “Šobrīd tur nekādu problēmu nav, bet, ja klientiem veidosies problēmas ar komunālajiem maksājumiem, tad viens no komunālo maksājumu iespējamajiem kavējumiem būs attiecībā pret ūdens un kanalizācijas saimniecības uzņēmumiem un tad kā būs? Viņiem jau algas jāmaksā un darbība jānodrošina, neatkarīgi no krīzes. Un tad vienkārši abstrahēties, ka tas neietilpst valsts drošības un stratēģiskajās intereses – tā ir nekompetence,” sacīja Lembergs.
Tas pats attiecoties uz siltuma piegādi, atkritumu izvešanu un kaut vai kempingiem. “Tā kā es domāju, ka valdībai nav izpratnes par šo te saimniecību. [..] Tā ir tāda dziļa neizpratne un virspusēja pieeja,” uzsvēra politiķis.
Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk