Lembergs: Ir skaidri redzams, ka valdība nav sagatavojusies krīzes situācijai
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka nav pareizi, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem, jo grūtībās ir nonākuši daudz vairāk uzņēmumu, iestāžu un organizāciju. Vēl tad, kad valdība bija izdevusi sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu, Lembergs atgādināja tai, ka Latvijā ir nodarbināti pāri 900 tūkstošiem cilvēku un krīze skar būtiski vairāk par 8%, uz kuriem attiektos norādītās nozares.
“Saraksts ir sastādīts ļoti neprofesionāli. Te iekšā nav pārstāvēta reālā ekonomika, kā, piemēram, šeit nav minēta rūpniecība. Kā var nebūt? Un nav minētas arī daudzas citas nozares,” toreiz izteicās politiķis.
“Te ir uzskaitītas nozares, kas skar arī pašvaldību – pirmsskolas izglītība, sports, ārpus skolas izglītība, kultūras izglītība, izglītības pakalpojumi, bērnu dienas aprūpes centri, muzeji, vēsturiskie objekti, sporta objekti, sporta klubi, fitnesa darbības, atrakcijas, atpūtas un izklaides. Bet atbalstu ir paredzēts sniegt tikai privātajiem, bet nav paredzēts publiskajam sektoram, tai skaitā pašvaldībām. Bet Ventspilī privātie ir maz. Turklāt tie visi saņem pašvaldības atbalstu. No šī te atbalsta izriet, ka tie, kas saņem pašvaldību atbalstu, valsts atbalstu nesaņems,” to, kā otru būtisku problēmu, izcēla Lembergs.
Par piemēru viņš minēja Ventspils atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kas saskaņā ar valdības noteikumiem, valsts atbalstu nesaņems. “Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo viss sociālās sfēras nevalstiskais sektors bāzējas uz pašvaldību pasūtījumu,” piebilda Ventspils mērs.
Lemberga ieskatā, šādi noteikumi ir sastādīti ļoti tuvredzīgi: “Es nesaprotu to jēgu, kāda te ir domāta. Tikai tie, kas nodarbojas ar privātpraksi – tie tiek atbalstīti, bet tie, kas strādā pašvaldību sistēmā – netiek atbalstīti. Tas ir ļoti nepareizi.”
“Tāpat, kas strādā pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrības, netiks atbalstītas. Piemēram “Ventspils reiss”, kas pārvadā pasažierus, nesaņems atbalstu, kas nozīmē, ka viņiem cilvēki būs jāatlaiž, bet kā bez sabiedriskā transporta dzīvot? Var redzēt, ka nekas nav bijis sagatavots un tagad uz ātru roku pie tā tiek strādāts,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo...
Lasīt tālākBaltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālāk
