Lembergs: Ir skaidri redzams, ka valdība nav sagatavojusies krīzes situācijai
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka nav pareizi, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem, jo grūtībās ir nonākuši daudz vairāk uzņēmumu, iestāžu un organizāciju. Vēl tad, kad valdība bija izdevusi sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu, Lembergs atgādināja tai, ka Latvijā ir nodarbināti pāri 900 tūkstošiem cilvēku un krīze skar būtiski vairāk par 8%, uz kuriem attiektos norādītās nozares.
“Saraksts ir sastādīts ļoti neprofesionāli. Te iekšā nav pārstāvēta reālā ekonomika, kā, piemēram, šeit nav minēta rūpniecība. Kā var nebūt? Un nav minētas arī daudzas citas nozares,” toreiz izteicās politiķis.
“Te ir uzskaitītas nozares, kas skar arī pašvaldību – pirmsskolas izglītība, sports, ārpus skolas izglītība, kultūras izglītība, izglītības pakalpojumi, bērnu dienas aprūpes centri, muzeji, vēsturiskie objekti, sporta objekti, sporta klubi, fitnesa darbības, atrakcijas, atpūtas un izklaides. Bet atbalstu ir paredzēts sniegt tikai privātajiem, bet nav paredzēts publiskajam sektoram, tai skaitā pašvaldībām. Bet Ventspilī privātie ir maz. Turklāt tie visi saņem pašvaldības atbalstu. No šī te atbalsta izriet, ka tie, kas saņem pašvaldību atbalstu, valsts atbalstu nesaņems,” to, kā otru būtisku problēmu, izcēla Lembergs.
Par piemēru viņš minēja Ventspils atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kas saskaņā ar valdības noteikumiem, valsts atbalstu nesaņems. “Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo viss sociālās sfēras nevalstiskais sektors bāzējas uz pašvaldību pasūtījumu,” piebilda Ventspils mērs.
Lemberga ieskatā, šādi noteikumi ir sastādīti ļoti tuvredzīgi: “Es nesaprotu to jēgu, kāda te ir domāta. Tikai tie, kas nodarbojas ar privātpraksi – tie tiek atbalstīti, bet tie, kas strādā pašvaldību sistēmā – netiek atbalstīti. Tas ir ļoti nepareizi.”
“Tāpat, kas strādā pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrības, netiks atbalstītas. Piemēram “Ventspils reiss”, kas pārvadā pasažierus, nesaņems atbalstu, kas nozīmē, ka viņiem cilvēki būs jāatlaiž, bet kā bez sabiedriskā transporta dzīvot? Var redzēt, ka nekas nav bijis sagatavots un tagad uz ātru roku pie tā tiek strādāts,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk