Lembergs: Valdības solītais miljards tautsaimniecībā ir jāiegulda savlaicīgi
Valdībai atbalsts tautsaimniecībā jāiegulda gudri – tai jāņem vērā citu valstu pieredze, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vaicāts, no kurienes valdība varētu atvēlēt līdz pat miljardam eiro, lai mazinātu koronavīrusa “Covid-19” ietekmi uz ekonomiku, Lembergs norādīja, ka neapšaubāmi, ka valstij nāksies aizņemties.
“Šobrīd Latvijas ārējais parāds nav liels. Aptuveni 40%. Tā kā šajā gadījumā Latvijai tas ir jādara – šī nauda ir jāiedod tautsaimniecībai,” komentēja politiķis.
Viņš gan uzsvēra, ka tas viss ir jādara gudri un savlaicīgi: “Jo šobrīd jau daudz, kas ir apstājies. Līdz ar to ir jautājums arī par to, vai darbiniekus atlaist. Jo viņi paklīdīs un kad būs jāatsāk darbs, tad nebūs, kur viņus ņemt,” piebilda Lembergs.
“Tā kā situācija nav vienkārša. Bet ķīnieši jau tam ir izgājuši cauri. Paskatieties, ko domā ķīnieši, ko domā vācieši. [..] Pagaidām tā lieta ir neskaidra,” uzsvēra politiķis.
Kā zināms, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņojis, ka valsts plānotais atbalsts “Covid-19” radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.
Ceturtdien valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Valdība arī atbalstīja priekšlikumu atjaunot “Altum” garantiju programmu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
