No 2021. gada ienākumu deklarācijas, iespējams, varēs iesniegt tikai elektroniski
Saeima ceturtdien, 9. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021.gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski.
Lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu, ka arī, lai VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu elektroniski, izmaiņas plānots ieviest no 2021.gada 1.janvāra.
Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli.
Likuma grozījumi rosināti, lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. Patlaban VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažāda veida pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā. VID dati liecina, ka pagājušajā gadā no fiziskajām un juridiskajām personām saņemti turpat 95 tūkstoši, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos virs 50 tūkstošiem dokumentu papīra veidā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat VID statistika liecina, ka ik gadu apmēram 18 procenti no gada ienākumu deklarācijām tiek iesniegtas papīra veidā, un to atbilstoša apstrāde VID 2017.gadā izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro.
Apspriežot iecerētās izmaiņas, par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas sēdē izskanēja vairāki jautājumi, tostarp par to, cik samērīga ir pilnīga pāreja uz saziņu elektroniski. Tika uzsvērts, ka ikvienam, kam ir nepieciešams, piemēram, noskaidrot kādu interesējošu jautājumu, iesniegt sūdzību vai apstrīdēt pieņemtu lēmumu, ir jānodrošina iespēja to izdarīt.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš deputātiem apliecināja, ka vairākus jautājumus plānots risināt, sniedzot priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp par nodokļu administrācijas ieceri fiziskajām personām piedāvāt parakstīt jau priekšaizpildītu ienākumu deklarāciju no VID rīcībā esošajiem datiem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk