Lembergs: JKP politiķi varas dēļ ir gatavi pat paciest pazemojumus no koalīcijas partneriem
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderu vēlme nopelnīt, izmantojot varas statusu, ir acīmredzama, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, Kariņa koalīcija lielā mērā ir atkarīga no Jaunās konservatīvās partijas. “Es viņus saucu par neoboļševiku partiju, jo viņi pēc saviem politiskajiem uzskatiem ir ļoti boļševistiski. Viņiem koalīcijā šobrīd ir visvairāk mandātu. Ja viņi pamet koalīciju, tad tā izjūk. Bordānam, Strīķei un, kā uzskata prokuratūra, valsts noziegumu pastrādājušajam Jurašam mērķis un galvenais uzdevums – ko viņi arī publiski definēja, kad formēja valdību ar Bordānu priekšgalā – ir iegūt kontroli pār Ģenerālprokuratūru un/vai Valsts drošības dienestu, un/vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, un/vai KNAB, un/vai Finanšu policiju, un/vai Iekšlietu ministriju,” izteicās politiķis.
“Kā man stāstīja kompetenti cilvēki Rīgā, šīs partijas vadībā ir cilvēki, kuri ilgus gadus bija cigarešu kontrabandas “jumts”. Ja analizējam situāciju, šīs runas izskatās loģiskas. “Jumta” funkciju var realizēt tikai tad, ja jūs kontrolējat kādu no iepriekš minētajām struktūrām. Protams, viena struktūra jau ir viņu kontrolē – Tieslietu ministrija, taču no šī viedokļa tā ir vismazāk efektīva, jo tai nav operatīvās darbības tiesību. Operatīvā darbība ir vislabākais veids, kā piesegt jebko, tajā skaitā kontrabandu. Ja neskaita kontroli pār Tieslietu ministriju, tad Bordāns, Strīķe un Jurašs neko vairāk nav ieguvuši. Līdz ar to vēlme iegūt arī to visu iepriekš minēto nav zudusi. Piemērs – Bordāns izdomājis, kā nomenedžēt, lai nākamais ģenerālprokurors būtu viņu cilvēks. Tādēļ viņš piedāvā mainīt ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanas kārtību, to deleģējot komisijai, kuru ieceļ tostarp Bordāns un Strīķe. Divas balsis jau ir, bet tad vēl šai komisijai varēs pieteikties jebkurš. Līdz ar to varēs pieteikties arī viņu cilvēks. Tālāk – lai nonāktu pie sev vēlamā rezultāta, ir dažādas ietekmes sviras, sākot ar naudu un beidzot ar iebiedēšanu un amatu solīšanu. Tas ir klajš pierādījums šim mērķim. Ejot uz šo mērķi, bordānistiem ir dziļi nospļauties par to, ka viņi nepilda nevienu priekšvēlēšanu solījumu, sākot ar to, ka ministriju skaits tiks samazināts līdz astoņām, ka triju valsts drošības dienestu vietā tiks izveidots viens, ka ārstu algas būs vismaz 1700 eiro mēnesī uz rokas utt. Viņiem jau sen vajadzēja pateikt sveiki valdošajai koalīcijai, jo tā ir noraidījusi visus viņu priekšlikumus šo solījumu īstenošanai. Bet, tā kā mērķis ir iegūt kontroli pār spēka struktūrām, viņi tomēr turpina atrasties koalīcijā,” turpināja Lembergs.
Saskaņā ar viņa teikto, līdz šim neviena politiskā partija un politiķi nav bijuši tik spēcīgi finansiāli motivēti iegūt kontroli pār spēka struktūrām, kā bordānisti. “Aiz tā stāv simtiem miljonu liels bizness, ja vien kontrabandu var nosaukt par biznesu,” norādīja Lembergs.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka attiecībā uz ģenerālprokuroru bordānisti, latviski sakot, dabūja pa purnu. “Nevis vienkārši viens tiesnesis noraidīja visus viņu argumentus, bet gan Augstākās tiesas plēnums – vienbalsīgi. Tas norāda uz to, ka Bordānam ir boļševistiskā pārliecība, taču nevienam viņa vārdam nav faktoloģisku argumentu. Vēl vairāk izgāzties nav iespējams. Parādot šādu nekompetenci, Bordānam bija jāatkāpjas no tieslietu ministra amata. Ja balsis starp tiesnešiem būtu dalījušās, tad vēl varētu teikt, ka vieni domā tā, citi – tā. Bet tiesneši lēma vienbalsīgi, un lēmums jau nebija “par” Kalnmeieru, bet gan “pret” Bordānu. Cilvēki jau nav muļķi. Viņi redz šo Bordāna, Strīķes un Juraša vēlmi nopelnīt, izmantojot varas statusu. Varas dēļ un cerības dēļ kontrolēt kādu no šiem subjektiem viņi pat ir gatavi paciest pazemojumus no koalīcijas partneriem, kad neatbalstīja viņu priekšlikumus Saeimā, lai tiktu pildīti viņu priekšvēlēšanu solījumi. Nevienu viņu priekšlikumu neatbalstīja,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk
