Nodokļus pieskaņo eiro ieviešanas vajadzībai
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja lēzenu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nodarbinātajiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu – pircējiem. Par šiem likumprojektiem galīgajā lasījumā Saeima lems ceturtdien.
Komisija neatbalstīja nevienu no deputātu iesniegtajiem ierosinājumiem, paliekot pie likumprojektā jau iestrādātajiem punktiem, kas paredz: IIN samazināt no nākamā gada par 1% un triju gadu laikā no šābrīža 25% līdz 20%, bet PVN – jau šogad no 1. jūlija apcirpt no 22% līdz 21%.
Atbalstu neguva Saskaņas centra (SC) deputāta Vladimira Reskāja priekšlikums paredzēt IIN atlaides jauniešiem bez darba pieredzes. Finanšu ministrija (FM) iebilda pret šādu atlaižu piemērošanu, uzsverot, ka jau tā atvieglojumu sistēma esot stipri sarežģīta, tāpēc būtu meklējams cits risinājums šai problēmai. Turklāt Nodarbinātības valsts aģentūrai ir programmas tieši šai darba ņēmēju grupai. V. Reskājis piekrita, ka viņa ieteikums nav tas labākais, taču viņš vēlējies pievērst uzmanību šim jautājumam.
Pozīcijas deputāti noraidīja arī Zaļo un zemnieku savienības deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu trīs gadu laikā samazināt IIN par 9%, – šis skaitlis esot minēts kā optimālais šā nodokļa apjoms. FM šāda ideja šķiet atbalstāma, taču ne uzreiz, jo jau plānotie 5% triju gadu laikā esot liels solis. Tik dramatisks grieziens radītu pārāk lielu fiskālo slogu un, piemēram, «sabradātu pedagogu algas». Jāņem vērā arī, ka 80% no IIN aiziet pašvaldībām, tāpēc tik lielu samazinājumu uzreiz neizdotos kompensēt, un tas radītu pārāk lielu spriedzi, norādīja FM pārstāvji, atzīstot, ka daudz labāks risinājums ir pakāpeniski deldēt šo nodokli.
Tāpat arī ZZS deputātes Danas ReizniecesOzolas rosinājums no šā gada 1. jūlija noteikt nodokļa atvieglojumus par apgādājamajiem ne mazākus par 50% no minimālās algas, ne arī SC pārstāvja Ivara Zariņa priekšlikums, kurš ieteica šādus grozījumus noteikt no nākamā gada, komisijas atbalstu neguva.
Runājot par neapliekamo minimumu, FM paskaidroja, ka šobrīd kopā ar LM līdz 1. septembrim izstrādās informatīvo ziņojumu par iespējām palielināt to no nākamā gada jūlija. Tad arī tiks izvērtēts, vai neapliekamo minimumu varētu palielināt par apgādībā esošajiem bērniem vai arī to piemērotu vispārēji.
Arī ieteikumi samazināt PVN likmi no nākamā gada 1. janvāra vēl vairāk, piemēram, līdz 19%, tika noraidīti. Dzirdīgas ausis nesasniedza arī I. Zariņa ierosinājums paredzēt samazinātu PVN likmi (5%) noteiktām preču grupām: medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, siltuma maksājumiem, sabiedriskajam transportam, kā arī K. Seržants ieteikums iekļaut šajā grupā arī pārtiku. FM paskaidroja, ka Lietuvā jau tika pieņemta šāda likme pārtikai, taču tā nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc atcelta. Ministrijai būtu grūti līdz 1. jūlijam iestrādāt šādus grozījumus, turklāt tas būtu liels slogs budžetam. FM uzskata, ka samazinātā likme jāsaglabā 12% robežās (presei, sabiedriskajam transportam, mācību literatūrai, oriģinālliteratūrai u.c.), bet ne elektrībai. Par to PVN jāmaksā pilnā apjomā, atlaides netikšot pieļautas, kas taču nedošot nekādu labumu «ne pensionāram, ne ražotājam, ne uzņēmējiem».
***
PVN Eiropas Savienībā
2011 2012
Beļģija 21.0 21.0
Bulgārija 20.0 20.0
Čehija 20.0 20.0
Dānija 25.0 25.0
Vācija 19.0 19.0
Igaunija 20.0 20.0
Īrija 21.0 23.0
Grieķija 23.0 23.0
Spānija 18.0 18.0
Francija 19.6 19.6
Itālija 20.0 21.0
Kipra 15.0 17.0
Latvija 22.0 22.0
Lietuva 21.0 21.0
Luksemburga 15.0 15.0
Ungārija 25.0 27.0
Malta 18.0 18.0
Nīderlande 19.0 19.0
Austrija 20.0 20.0
Polija 23.0 23.0
Portugāle 23.0 23.0
Rumānija 24.0 24.0
Slovēnija 20.0 20.0
Slovākija 20.0 20.0
Somija 23.0 23.0
Zviedrija 25.0 25.0
Apvienotā Karaliste 20.0 20.0
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālāk