Saeima rīt galīgajā lasījumā lems par valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 13. novembrī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā otrajā – galīgajā – lasījumā skatīs nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.g adam un 26 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.
2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā, kas ir mazākais pēdējos gados.
Nākamgad papildu finansējumu 228,7 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums. To plānots noteikt 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, un līdz ar to palielināsies pabalsti personām ar invaliditāti, kā arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs, tostarp personām ar invaliditāti kopš bērnības, kā arī atlīdzības minimālais apmērs par darbspēju zaudējumu.
Tāpat no nākamā gada plānots palielināt minimālo vecuma pensiju. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems valdības apstiprinātu aprēķina bāzi, kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.
Plānots, ka ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs. Garantēto uzturlīdzekļu apmēru plānots noteikt likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs pārskatīt.
Nākamajā gadā papildu līdzekļus plānots novirzīt darba samaksas palielināšanai, tostarp 23 miljonus eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro mēnesī, 42 miljonus eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 0,5 miljonus eiro Satversmes tiesas darbinieku un 5,9 miljonus tieslietu jomas darbinieku atalgojuma palielināšanai. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti atlīdzības palielinājumam Valsts probācijas dienestā nodarbinātajiem, ieslodzījuma vietu amatpersonām, iekšlietu sistēmas darbinieku algām un kultūras jomā nodarbinātajiem.
7,9 miljonus eiro plānots novirzīt autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai, savukārt 5,9 miljoni eiro paredzēti mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.
Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6 procentiem vairāk nekā 2019.gadā, un tas ietver līdzekļus gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai.
Nākamgad, turpinot līdzšinējos ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par viņu potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai.
Nākamgad 400 tūkstošus eiro plānots novirzīt naudas balvu izmaksai Čeku loterijā, savukārt 1,8 miljoni eiro paredzēti Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršanai.
Nodokļu jomā nākamgad plānots palielināt nodokļa likmi par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat plānots paaugstināt nodokļa likmi par atsevišķu dabas resursu ieguvi, ieviest nodokļi par atkritumu sadedzināšanu un atcelt nodokļa atbrīvojumu par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk