Jūnijā siltuma tarifs Rīgā augs
Sākot ar jūniju, norēķini par patērēto siltumenerģiju rīdzinieku dzīvokļos kļūs lielāki. Siltumenerģijas tarifs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atļauju turpmāk būs par pusotru procentu lielāks, ja vien nemainīsies gāzes cenas.
Naudas izteiksmē tie būs papildu 65 santīmi par vienu megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Uzņēmumā Rīgas siltums (RS) pamato, ka tarifs jāpalielina akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ.
Proti, izmaiņas saistītas ar akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei, jo Saeima lēmusi, ka dabasgāzei, kas tiek izmantota par kurināmo, akcīzes nodoklis ir 12 latu par 1000 kubikmetriem. Tas nozīmē, ka, pastāvot pašreizējai gāzes cenai, tarifs būs par 1,5 procentiem augstāks, informē RS. Rīdzinieki, kuri izmanto RS pakalpojumus, to visvienkāršāk varēs izpētīt savās maksājumu kvītīs, paskatoties ailītē karstā ūdens cirkulācija. Pašlaik tur maksa par 0,1 megavatstundu ir 4,22 lati, bet jūlijā saņemtajos rēķinos būs redzami 4,28 lati (bez PVN). Savukārt karstā ūdens uzsildīšanas aprēķini katrai mājai ir tik mainīgs lielums, ka tos prognozēt nav iespējams.
Siltumpiegādes uzņēmumam ilgstoši neizdevās panākt tarifa paaugstinājumu. Jau pagājušā gada oktobrī RS iesniedza izskatīšanai SPRK jauno tarifu projektu, bet tas tika apstiprināts tikai šā gada 27. aprīlī. Tāpēc uzņēmums akcīzes nodokli līdz šim sedza no saviem līdzekļiem, lai gan tas ir iekļaujams tarifā – arī par to uzņēmuma pārstāvji ir atgādinājuši ilgstoši.
Maijā siltumenerģijas cena būs nemainīga, tāda pati kā aprīlī. Aprīlī āra gaisa temperatūras paaugstināšanās rezultātā patērētais siltumenerģijas daudzums un izrakstīto rēķinu summa samazinājās vidēji par 39 procentiem, bet atsevišķās ēkās – ievērojami vairāk. Piemēram, Pārdaugavā, Buļļu ielā par 52, dzīvokļa apkuri februārī bija jāmaksā 1,05 lati (par kvadrātmetru), martā attiecīgi – 0,62 lati, bet aprīlī – tikai 0,21 lats.
***
Siltumenerģijas cena
Pie pašreizējās dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 Ls/tūkst.m³ apstiprinātā siltumenerģijas cena ar akcīzes nodokli ir 42,81 Ls/MWh (bez PVN).
Pieaugums ir Ls 0,65 jeb 1,5%, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo siltumenerģijas cenu, kas ir 42,16 Ls/MWh (bez PVN).
77% no RS piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Avots: Rīgas siltums
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk