Baltijas valstīs visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums ir Latvijā
SEB banku Baltijas valstīs veiktā salīdzinošā analīze par 2007. un 2011. gadā izsniegtajiem mājokļa kredītiem liecina, ka no visām Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums, bet Lietuvā ir visgarākais mājokļa kredīta atmaksas termiņš, turklāt šī tendence bija vērojama gan līdz ekonomiskajai krīzei, gan pēc tam. Igaunija izceļas ar vismazākajām vidējās aizdevuma summas svārstībām, kura ekonomiskās krīzes rezultātā visvairāk samazinājās Latvijā.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Baltijas valstu kredītņēmēju portrets ir samērā atšķirīgs, tomēr visās trīs Baltijas valstīs apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji ir ņēmuši vērā krīzes gados gūtās mācības un, uzņemoties kredītsaistības, rūpīgi izsver savas iespējas – Latvijā ir būtiski samazinājusies vidējā kredīta summa un nedaudz pieaudzis kredīta atmaksas termiņš. No otras puses mēs redzam, ka ekonomikai atgūstoties, iedzīvotāji kļūst arvien aktīvāki – šī gada pirmajā ceturksnī jaunizsniegto mājokļu un būvniecības kredītu apjoms SEB bankā Latvijā sasniedza 8,14 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī. Īpaši straujš pieaugums bija vērojams šī gada martā, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms pieauga līdz gandrīz 4 miljoniem latu”.
Visās Baltijas valstīs dominējošais mājokļa kredīta ņēmējs ir vīrietis, liecina SEB bankas Baltijas valstu dati. Visvairāk vīriešu, kuri uzņēmušies mājokļa kredīta saistības 2011. gadā bija Lietuvā (62%), Igaunijā – 57%, bet vismazāk – Latvijā (54%). Līdzīga tendence bija vērojama arī 2007. gadā.
Vidējais kredītņēmēja vecums Baltijas valstīs ir atšķirīgs. 2011. gadā Lietuvā un Igaunijā vidējais mājokļa kredītņēmēja vecus bija 35 gadi, Latvijā – 40 gadi, savukārt 2007. gadā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas no jauna izsniegto mājokļu kredītņēmēju vecums bija attiecīgi – 33, 35 un 44 gadi.
Lielākās mājokļu kredītu saistības naudas izteiksmē gan 2007., gan 2011. gadā bija Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem mājokļa kredīta vidējā summa 2011. gadā bija 45 645 eiro, Igaunijā – 37 644 eiro, Latvijā – 34 523 eiro. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2011. gadā visvairāk vidējais kredīta apjoms samazinājās Latvijā (par 39%), Lietuvā – par 35%, bet Igaunijā šis kritums bija vismazākais – par 27%.
Salīdzinot ar 2007. gadu, visvairāk vidējais mājokļu kredītsaistību termiņš 2011. gadā ir sarucis Lietuvā. Igaunijā tas ir samazinājies nedaudz, bet Latvijā – pat nedaudz pieaudzis, lai gan Latvija no visām Baltijas valstīm izceļas ar visīsāko vidējo kredītsaistību atmaksas termiņu. Lietuvā pērn no jauna izsniegto mājokļu kredītu vidējais termiņš bija 29 gadi (2007. gadā – 21 gads), Igaunijā – 19 gadi (2007. gadā – 22 gadi) un Latvijā – 14 gadi (2007. gadā – 13 gadi).
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālāk