• Tweet

Valdībai otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvāts jaunais, precizētais administratīvi teritoriālais iedalījums ar 39 pašvaldībām.

Precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus. To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sēdē sacīja, ka darba process pie administratīvi teritoriālās reformas tagad pārcelsies uz Saeimu. “Iedzīvotāju interesēs ir lielākas, ekonomiski spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt labus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu partneri valstij, lai īstenotu citas valsts attīstībai nepieciešamas reformas,” uzsvēra ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) solīja, ka diskusijas Saeimā nebūs tikai simboliskas vai mazsvarīgas, un, visticamāk, ka izmaiņas novadu kartē tiks veiktas.

Tā, piemēram, atbildot uz sēdē klātesošā Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina iebildumiem, ka Rūjienu joprojām plānots iekļaut Valkas novadā nevis vēlamajā Valmieras novadā, sacīja, ka šādas izmaiņas vēl ir iespējams izdarīt Saeimā.

MK sēdē uzstājās un viedokli pauda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.

Peipiņa norādīja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā gan deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21. marta lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimai ziņojumu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveides pamatojumu. Sabiedrībā šobrīd sākusies diskusija par apriņķa pašvaldībām, un apriņķu lietderība gūst arvien jaunus atbalstītājus, taču valdība šajā diskusijā nepiedalās. Tā kā vietējo pašvaldību vēlamais izmērs un citi izveides kritēriji ir tieši saistīti ar funkciju sadalījumu daudzlīmeņu pārvaldībā (ES, Latvijas Republika, apriņķi, vietējās pašvaldības), LPS uzskata, ka nav pareizi reformēt vienu elementu, neredzot pārmaiņas kopumā. Bez izvērtēta valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojuma nav zināmas plānotās funkcionālās izmaiņas, tāpēc nevar pamatot vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņas. Pēc LPS domām, apriņķu veidošanai bija jāiet soli pa priekšu ATR reformai vai vismaz reizē ar to.

LPS vērsa uzmanību uz to, ka likumprojekta anotācijā nav iekļautas un aprēķinātas pašvaldību gaidāmās izmaksas sakarā ar ATR un kāda būs to ietekme uz pašvaldību budžetiem. Tas atbilst visiem zināmajam teicienam par ratiem, kurus jūdz zirgam priekšā, jo reforma pagaidām paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katru no jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un ietekme, ko radīs projekts.

“Diemžēl gan VARAM ministrs, gan arī premjers sēdē vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem labi pakalpojumi, kas esot galvenais reformas uzdevums. Tāpēc politiķiem atkal un atkal jāatgādina, ka pašvaldība nav pakalpojumu sniedzēja, bet gan pašu valdība, kas savā teritorijā gādā par labāku, ērtāku un saturīgāku dzīvi un teritorijas attīstību, turklāt atbilstoši demokrātiskiem procesiem un iedzīvotāju līdzdalībai,” norādīja Peipiņa.

Foto: Valsts kanceleja