Septembrī pieaugušas patēriņa cenas
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %). Gada laikā cenas pieauga cūkgaļai (+11,4 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8 %), mājputnu gaļai (+1,8 %). Dārgāki bija arī kartupeļi (+19,3 %), šokolāde (+7,9 %), olas (+5,3 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,9 %), makaronu izstrādājumi (+6,2 %) un rīsi (+12,3 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-9,5 %), kafija (-4,7 %), piens (-5,6 %), svaigas vai atdzesētas zivis (‑6,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,9 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 4,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 4,6 %. Cenas palielinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un televīzijas abonēšanas maksai.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,7 %, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 4,8 %. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai (-2,1 %), autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Precēm cenas pieauga par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,3 %) un svaigiem augļiem (-7,8 %). Cenas samazinājās pienam (-4,3 %), piena produktiem (-1,7 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %) un kafijai (‑1,1 %). Savukārt dārgākas bija olas (+2,5 %), šokolāde (+2,4 %), mājputnu gaļa (+1,0 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,5 %), augu eļļa (+4,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Sākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai, cenas apaviem pieauga par 10,3 %, apģērbiem – par 2,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru. Noslēdzoties vasaras sezonai, lētāka bija vieglo automašīnu noma. Degvielai vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Benzīnam cenas samazinājās par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela bija par 0,6 % dārgāka.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9 %. Pieauga ārpusskolas pulciņu apmeklēšanas maksa, sadārdzinājās barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,1 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējā maksa par bērnu aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija augstākajai izglītībai, atkritumu savākšanai, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāka bija pirmsskolas izglītība, mājokļa īres maksa un viesnīcu pakalpojumi.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk