Darba sludinājumos nevarēs prasīt valodas, ja tās nebūs īpaši vajadzīgas darba pienākumu veikšanai
Saeima ceturtdien atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu izmaiņām Darba likumā, lai darba sludinājumos aizliegtu norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, aicinot darbā speciālistus, izņemot, ja šīs zināšanas ir nepieciešamas saistībā ar darba veikšanu.
Saeimā par šo un vairākiem citiem ministra priekšlikumiem Darba likuma izmaiņām notika ilgas debates, bet galvenokārt tika apspriesta tieši krievu valoda.
Apspriešanai bija iesniegti arī divi priekšlikumi, paredzot liegt darba devējam darba līgumā ietvert prasību pārvaldīt kādu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama konkrētā darba veikšanai, kā arī prasīt šīs svešvalodas prasmi, ja darba līgumā tas nav paredzēts. Šos divus priekšlikumus deputāti tomēr noraidīja. Likumprojekta autori anotācijā atzīst, ka grozījumi izstrādāti, lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, jo darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk – krievu, zināšanas, arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Darba devēji aicināja deputātus nepieņemt šādus grozījumus. Deputāte Inese Laizāne (VL!TB/LNNK) debatēs sacīja: «Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās «pret» valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darba vietās ir normāla prasība Latvijā un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu; diskriminācija ir tā, ka tā vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu.» Savukārt Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK) uzsvēra, ka šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. «Jaunieši meklē darbu savās pilsētās un priekšā ir barjera – nepamatotas krievu valodas prasības. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, un šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kur, balso, sakravājot koferus un izbraucot no valsts,» teica deputāte.
Pret grozījumiem pārsvarā izteicās Saskaņas centra deputāti, kuri neuzskata, ka darba tirgū pastāv diskriminācija, kā arī Reformu partijas esošie vai bijušie biedri.
***
UZZIŅAI
Deputāti ATBALSTĪJA priekšlikumu:
Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Deputāti NEATBALSTĪJA priekšlikumus:
Darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst attiecīgās svešvalodas lietošana.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Muzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālāk