Darba sludinājumos nevarēs prasīt valodas, ja tās nebūs īpaši vajadzīgas darba pienākumu veikšanai
Saeima ceturtdien atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu izmaiņām Darba likumā, lai darba sludinājumos aizliegtu norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, aicinot darbā speciālistus, izņemot, ja šīs zināšanas ir nepieciešamas saistībā ar darba veikšanu.
Saeimā par šo un vairākiem citiem ministra priekšlikumiem Darba likuma izmaiņām notika ilgas debates, bet galvenokārt tika apspriesta tieši krievu valoda.
Apspriešanai bija iesniegti arī divi priekšlikumi, paredzot liegt darba devējam darba līgumā ietvert prasību pārvaldīt kādu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama konkrētā darba veikšanai, kā arī prasīt šīs svešvalodas prasmi, ja darba līgumā tas nav paredzēts. Šos divus priekšlikumus deputāti tomēr noraidīja. Likumprojekta autori anotācijā atzīst, ka grozījumi izstrādāti, lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, jo darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk – krievu, zināšanas, arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Darba devēji aicināja deputātus nepieņemt šādus grozījumus. Deputāte Inese Laizāne (VL!TB/LNNK) debatēs sacīja: «Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās «pret» valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darba vietās ir normāla prasība Latvijā un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu; diskriminācija ir tā, ka tā vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu.» Savukārt Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK) uzsvēra, ka šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. «Jaunieši meklē darbu savās pilsētās un priekšā ir barjera – nepamatotas krievu valodas prasības. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, un šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kur, balso, sakravājot koferus un izbraucot no valsts,» teica deputāte.
Pret grozījumiem pārsvarā izteicās Saskaņas centra deputāti, kuri neuzskata, ka darba tirgū pastāv diskriminācija, kā arī Reformu partijas esošie vai bijušie biedri.
***
UZZIŅAI
Deputāti ATBALSTĪJA priekšlikumu:
Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Deputāti NEATBALSTĪJA priekšlikumus:
Darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst attiecīgās svešvalodas lietošana.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
PTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālāk