Lembergs: Manu tiesvedību šobrīd diktē prokurors Juriss un ministrs Bordāns
Valsts dara visu iespējamo, lai liegtu man tiesības uz aizstāvību, runājot par pēdējā laika notikumiem viņa tiesvedībā, intervijā laikrakstam “Diena” norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Katram neitrālam šī procesa vērotājam skaidri redzams, ka valsts caur prokuratūru un tiesu dara visu iespējamo, lai nepieļautu man realizēt tiesības uz aizstāvību. Tās bija arī manas galvenās bažas, ko izteicu pirms tiesu debašu uzsākšanas, un šobrīd tas pilnā mērā apstiprinās ar faktiem,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa teiktā, līdz šim prokurori ir 18 reižu pārtraukuši un absolūti nelikumīgi, pretēji Kriminālprocesa likumā noteiktajam, traucējuši viņa advokātu uzstāšanos tiesu debatēs. “Tiesa advokātus ir pārtraukusi 21 reizi. Gan tiesa, gan prokurori ir norādījuši aizstāvībai, par ko drīkst un par ko nedrīkst runāt,” stāstīja politiķis.
“Viņi saka, ka tas (aizstāvības runātais) neattiecas uz lietu, bet prasa, lai runā tikai par to, par ko ir runājuši prokurori. Citiem vārdiem – maniem aizstāvjiem nedrīkst būt citu faktu un notikumu minēšanas un interpretācijas. Viņiem netiek dotas tiesības paust un pamatot savu viedokli, un viņi nedrīkst arī debatēs norādīt par meliem un faktu sagrozīšanu prokuroru apsūdzības runā. Kā advokāti par to sāk runāt, tā uzreiz iejaucas, pirmkārt, jau prokurori,” skaidroja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd tiesu vada prokurors Juris Juriss, un arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns. “Divi cilvēki, bet pēc būtības kopumā Jaunā Konservatīvā partija (JKP). Manuprāt, to apliecina arī paša Bordāna publiski nesen paustais, ka: “lūzums notiks arī tiesās. Tiesas nevarēja mainīties tik ilgi, kamēr nenotika izmaiņas politiskā līmenī”,” uz Bordāna izteikumiem norādīja Lembergs.
“Savukārt morālais terors, kas tika īstenots pret manu pastāvīgo aizstāvi tiesā Raimondu Krastiņu, tik būtiski iedragāja viņa veselību, ka viņš veselības stāvokļa dēļ vairs nespēja tālāk piedalīties tiesu debatēs un ir arī apturējis savu darbību advokatūrā. Man tika dots viens mēnesis, lai atrastu citu aizstāvi, turklāt prokurors Juriss izvirzīja nosacījumu, ko pēc tam tiesa akceptēja, – ka drīkstu ņemt tikai tādu aizstāvi, kurš nav aizņemts šogad un nākamgad citos kriminālprocesos katru nedēļu no pirmdienas līdz ceturtdienai ieskaitot,” sacīja Ventspils mērs.
Viņš atzina, ka tādu advokātu nav atradis, jo visiem praktizējošiem advokātiem ir gana daudz klientu, ieplānotu tiesas sēžu un citu darbu, un viņi nav tik brīvi laika ziņā. “Viņi nav sēdējuši mājās un gaidījuši, kad Raimonds Krastiņš saslims. Tā ka noslēdzu līgumu ar advokātu Aivaru Leimani, bet viņa tiesu kalendārā jau bija noteikti konkrēti datumi, kad viņam jābūt tiesā citās krimināllietās, tiesa man aizliedza saglabāt ar viņu līgumu un biju spiests šo līgumu lauzt,” sacīja Lembergs, turpinot, ka “tiesa skaidri norādīja, ka es ar šādu advokātu nedrīkstu slēgt līgumu. Turklāt pirmais šo aizliegumu rosināja prokurors.”
“Šo situāciju veikli izmantoja valsts – Bordāns kopā ar prokuroru Jurisu – un uzaicināja valsts aizstāvi. Tātad šobrīd ir valsts tiesa, valsts prokurors un valsts aizstāvis. Bet interesantākais, ka arī advokātam Genādijam Ivankinam ir citi klienti, un arī viņš ir aizņemts – viņam nav visas dienas (no pirmdienas līdz ceturtdienai) brīvas. Piemēram, viņa grafikā ir ap 10 dienām, kad viņš šogad nevar būt tiesas zālē manā lietā, jo jābūt citās tiesu sēdēs, kas iepriekš jau ir saskaņotas. Turklāt Leimanis šajā lietā jau ir bijis aizstāvis 2008., 2009. un 2010. gadā, un viņam šī lieta nav pilnīgi sveša atšķirībā no Ivankina. Tiesa divās absolūti vienādās situācijās lemj par labu tam advokātam, kurš lietu nepārzina, kuru es nepazīstu un par kuru man nav pārliecības, ka viņš spēs kvalitatīvi veikt manu aizstāvību. Vai tas uzlabo vai pasliktina manu pozīciju? Neapšaubāmi pasliktina, jo faktiski liedz tiesības uz aizstāvību,” uzsvēra politiķis.“
Tāpēc uzsveru – man ir liegtas tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību pamatbrīvību harta, Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums un likums Par tiesu varu,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
