• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātā administratīvi teritoriālā reforma, kurai nesen zaļo gaismu devusi arī valdība, turpina bezrūpīgi traukties pāri visiem pašvaldību pretargumentiem, neatzīstot tos par ieklausīšanās vērtiem – atsevišķas pašvaldības ar palīgā saucieniem vērsušās pat pie Valsts prezidenta Egila Levita, nemitīgi tiek rīkotas jaunas iedzīvotāju aptaujas un protestu akcijas, kuras mērķis ir pievērst atbildīgā ministra Jura Pūces (AP!) uzmanību tam, ka novadu reforma pašvaldībās sēs haosu un pasliktinās iedzīvotāju dzīvi, taču uz to sadzirdams vien reformas buldozers, kurā iesēdušies arī vesela rinda koalīcijas deputātu, no kuriem neviens nevar atbildēt, kā piespiedu apvienošana palīdzēs sasniegt mērķus, par kuriem tik daiļrunīgi prot runāt pie reformas stūres esošais Pūce.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets (MK) apstiprināja VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kurā līdzšinējo 119 administratīvo teritoriju vietā piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis. Ziņojums apstiprināts par spīti sēdē klātesošo pašvaldību pārstāvju iebildumiem (uz MK sēdi bija pieteikušies un viedokli pauda Alojas, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Kandavas, Naukšēnu, Priekules un Rūjienas novada domju priekšsēdētāji) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pieprasītajai Pūces demisijai.

Jāatgādina, ka vēl pirms ministrijas konsultācijām vairākas pašvaldības rīkoja aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu, un visās pašvaldībās rezultāti bija vienādi – iedzīvotāji iebilst pret sasteigtu novadu reformu. Un jāatzīst, ka tik tiešām – vairāki apvienošanas varianti šķiet absurdi – tā, piemēram, Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadus plānots pievienot Balvu novadam. Vai ministrs var paskaidrot, kā, apvienojot četrus nabadzīgus novadus, var izveidoties viens bagāts? Vai arī Rūjienu un Naukšēnus plānots pievienot Valkas novadam, lai gan vēsturiski šīm pilsētām nav bijusi saikne ar Valku un vairāki novadi Valmieras apkārtnē, kur Rūjiena un Valka vēlētos pievienoties labprātāk, jau pašlaik ir izveidojuši kopīgu būvvaldi un izglītības pārvaldi, kas apkalpo arī Naukšēnu un Rūjienas novadus. Un šādu piemēru ir vesela virkne, kas liek domāt, ka vai nu valdības mērķis ir iztukšot laukus vēl vairāk, vai arī to mērķis ir tīri politisks – mazināt tieši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvniecību pašvaldībās.

Jo vai citādi VARAM ministrs tik dedzīgi censtos izvairīties atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību iebildumiem, atkārtojot vien to, ka novadu reforma piedāvās labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, tā arī nepaskaidrojot, kā tas iespējams, ja piespiedu kārtā apvienos līdz šim savstarpēji nesaistītus novadus, un nekomentējot to, kādēļ ministrija joprojām atsaucas uz vecu pētījumu.

Iebildumu tik tiešām ir daudz – savs arguments pret apvienošanu ir teju katrai pašvaldībai un lielākoties tie saistīti ar iedzīvotāju turpmākajām iespējām saņemt pašvaldību pakalpojumus un to elementārām tiesībām uz demokrātiju – vai tiešām gandrīz divu miljonu Latvijas iedzīvotāju viedoklis ir tik maznozīmīgs tiem pāris deputātiem, kuri ir, šķiet, jau ir izlēmuši, ka reformai būs būt?

Tāds jautājums radies arī Ikšķiles novada pašvaldības vadītājam Indulim Trapiņam, kurš ir neizpratnē, kur palikusi iedzīvotāju līdzdalība? Pēc viņa sacītā, pašvaldības strādā uz attīstību, bet piedāvātā reforma šīm pašvaldībām attīstību apturēs. Ikšķiles novads bija arī viens no tiem, kas noskaidrojis iedzīvotāju viedokli, kā rezultātā 98,45% nobalsoja par Ikšķiles saglabāšanu kā patstāvīgu novadu.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis tikmēr vērš uzmanību uz faktu, ka Igaunijā, ko Latvija bieži izmanto par piemēru, lauku lietu ministrs plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos, taču Latvijā notiek tieši pretējais. Arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa reformu sauc par lauku iedzīvotāju diskrimināciju.

Tikmēr Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš domā, ka novadu reforma pilsētas attīstībai būs milzīgs zaudējums un iedzīvotājiem par dažādiem pakalpojumiem nāksies maksāt vairāk.

Savukārt Liepājas mērs Jānis Vilnītis paziņojis, ka piespiedu apvienošanas gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā.

Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka reformas gaitā vērojami vairāki pārkāpumi. Tā, piemēram, lai arī uz robežu grozīšanu attiecas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, Latvija, būdama Eiropas dalībvalsts, šīs rekomendācijas attiecībā uz novadu reformu klaji ignorē. “Līdz ar to Ventspils pašvaldība fiksēja šos pārkāpumus, lai mēs varētu iet tiesisko ceļu un apstrīdēt likumu par pašvaldību robežu grozīšanu, ja tāds tiks pieņemts. [..] Arī likumprojekta izstrādē nav ievērotas demokrātiskās procedūras. Saeimai ir tiesības noteikt robežas, bet Saeimai ir pienākums ievērot demokrātiskās procedūras. Tā ir atšķirība starp totalitāru un tiesisku valsti,” uzsvēra Lembergs.

Vairāku pašvaldību pārstāvju vidū neizpratni raisa jautājums – kāpēc jāizjauc esošā sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā? “Kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?” neizpratni pauž Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.

“Rodas iespaids, ka ministrs arī nespēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem,” administratīvi teritoriālās reformas kritērijus komentēja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede.

Varētu jau domāt, ka pašvaldību pārstāvji iebilst, lai noturētu varu savās rokās, taču tā varētu teikt, ja tiem nebūtu savi argumenti un priekšlikumi, kā izdarīt labāk, ja tiem nebūtu iedzīvotāju paustie viedokļi, kāpēc Pūces reforma mainīs visu uz slikto pusi. Tā varētu domāt tad, ja valdībai būtu dzelžaini pierādījumi tam, ka buldozers, kas šķūrē uz pašvaldību pusi, tā vietā, lai visu sagrautu, nolīdzinās visu slikto un ļaus dzīvot visiem labāk, bet tādu pierādījumu nav… Ir tikai ministra nevēlēšanās ieklausīties un vēlme darīt visu pa savam, ko akli atbalsta arī koalīcijas deputāti.

Foto: F64