Kārtējais valdības sitiens pa pašvaldībām – tām plānots piešķirt vēl par 148 miljoniem eiro mazāk
Valdība devusi kārtējo triecienu Latvijas pašvaldībām – tā vienbalsīgi nolēmusi palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadiem, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 148 miljonu eiro apmērā. Pašvaldību pārstāvji neslēpj, ka veidojot valsts budžetu, valdība ir atkāpusies no solītā un atņemtais finansējums sāpīgi atspēlēsies uz pašvaldību iedzīvotājiem.
Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēmusi samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumus – par 38 miljoniem eiro, no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus (pašvaldībām ieņēmumu samazinājums par apmēram 3 miljoniem eiro). Pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.–4. klašu audzēkņiem.
Sašutumu par valdības attieksmi pauž gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kā arī atsevišķi politiķi.
“Neviens no šiem soļiem, pretēji likumā “Par pašvaldībām” un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam, nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par rīcību, kas tieši skar pašvaldību budžetus, veikt sarunas ar pašvaldībām,” norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Savukārt LLLP uzsver, ka šis valdības solis būtiski apdraud pašvaldību funkciju izpildi, lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi, mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai.
“Jāatgādina, ka 39% no pašvaldību izdevumiem tiek veltīti tieši izglītībai – tās nodrošina pedagogu atalgojumu pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pašvaldībām šobrīd ir jārisina tās pašas problēmas, kas valdībai, – jāgādā par speciālistu, ārstu piesaisti reģionos un citiem aktuāliem jautājumiem, kas prasa tūlītēju risinājumu. Šāda situācija, kad, augot nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, pašvaldību ieņēmumi netiek segti tādā apjomā, par kuru bija panākta vienošanās ar valdību, veidojot nodokļu reformu, ir netaisna gan pret pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka šī valdība kārtējo reizi vēršas pret pašvaldībām. “Tas ir nozīmē samazināt finansējumu pašvaldību izdevumu prioritārajām nozarēm: izglītībai, teritoriju / mājokļu apsaimniekošanai, sociālajai aizsardzībai, atpūtai / kultūrai u.c,” uzsver Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, ņemot vērā, ka ikviens no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo kādā no pašvaldībām, šāda domāšana un pieeja problēmu risināšanā ir tieši vērsta pret Latvijas iedzīvotājiem un viņu labklājību.
Tā vien šķiet, ka Krišjāņa Kariņa valdība turpina savas problēmas risināt uz pašvaldību rēķina, neņemot vērā to, ka tādējādi zaudētāja lomā atkal nonāk iedzīvotājs. Kur palikuši koalīcijas partiju solījumi par labklājību Latvijā, ja tiek darīts viss, lai dzīve pašvaldībās pasliktinātos? Vai Kariņa paziņojums par vēsturiski lielāko valsts budžetu nav tiešā mērā jāsaista ar tam sekojošiem sitieniem pa pašvaldību budžetiem?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākNedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals
Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...
Lasīt tālākPiektdien un naktī uz sestdienu stipri snigs un putinās
Šī nedēļa Latvijā iesākās ar samērā mierīgu laiku, taču nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk aizklāja mākoņi un sāka snigt. Ceturtdienas agrā rītā...
Lasīt tālākSaeima pauž atbalstu Ukrainas sportistiem un nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas rīcību
Latvijas Republikas Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma lēmumu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026.gada...
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākLatvijā gripas izplatība saglabājas augsta, pieaug stacionēto pacientu īpatsvars
Pagājušās nedēļas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē sabiedrībā. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) monitoringa...
Lasīt tālākTuvākajās dienās sals pastiprināsies
Salīdzinot ar nedaudz siltākām brīvdienām, jaunās nedēļas sākumā sals atkal pastiprināsies, un naktīs vietām termometra stabiņš noslīdēs līdz -25° atzīmei. Nedēļas otrajā pusē,...
Lasīt tālākNedēļas nogalē laiks būs lielākoties mākoņains un sals mazināsies
Februāra sākums aizvadīts ar sausu un saulainu laiku, kā arī ar atsevišķiem aukstuma rekordiem. Nedēļas izskaņā laika apstākļus noteiks plašs ciklons no rietumiem – tā ietekmē debesis...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālāk
