Kārtējais valdības sitiens pa pašvaldībām – tām plānots piešķirt vēl par 148 miljoniem eiro mazāk
Valdība devusi kārtējo triecienu Latvijas pašvaldībām – tā vienbalsīgi nolēmusi palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadiem, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 148 miljonu eiro apmērā. Pašvaldību pārstāvji neslēpj, ka veidojot valsts budžetu, valdība ir atkāpusies no solītā un atņemtais finansējums sāpīgi atspēlēsies uz pašvaldību iedzīvotājiem.
Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēmusi samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumus – par 38 miljoniem eiro, no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus (pašvaldībām ieņēmumu samazinājums par apmēram 3 miljoniem eiro). Pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.–4. klašu audzēkņiem.
Sašutumu par valdības attieksmi pauž gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kā arī atsevišķi politiķi.
“Neviens no šiem soļiem, pretēji likumā “Par pašvaldībām” un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam, nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par rīcību, kas tieši skar pašvaldību budžetus, veikt sarunas ar pašvaldībām,” norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Savukārt LLLP uzsver, ka šis valdības solis būtiski apdraud pašvaldību funkciju izpildi, lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi, mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai.
“Jāatgādina, ka 39% no pašvaldību izdevumiem tiek veltīti tieši izglītībai – tās nodrošina pedagogu atalgojumu pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pašvaldībām šobrīd ir jārisina tās pašas problēmas, kas valdībai, – jāgādā par speciālistu, ārstu piesaisti reģionos un citiem aktuāliem jautājumiem, kas prasa tūlītēju risinājumu. Šāda situācija, kad, augot nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, pašvaldību ieņēmumi netiek segti tādā apjomā, par kuru bija panākta vienošanās ar valdību, veidojot nodokļu reformu, ir netaisna gan pret pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka šī valdība kārtējo reizi vēršas pret pašvaldībām. “Tas ir nozīmē samazināt finansējumu pašvaldību izdevumu prioritārajām nozarēm: izglītībai, teritoriju / mājokļu apsaimniekošanai, sociālajai aizsardzībai, atpūtai / kultūrai u.c,” uzsver Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, ņemot vērā, ka ikviens no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo kādā no pašvaldībām, šāda domāšana un pieeja problēmu risināšanā ir tieši vērsta pret Latvijas iedzīvotājiem un viņu labklājību.
Tā vien šķiet, ka Krišjāņa Kariņa valdība turpina savas problēmas risināt uz pašvaldību rēķina, neņemot vērā to, ka tādējādi zaudētāja lomā atkal nonāk iedzīvotājs. Kur palikuši koalīcijas partiju solījumi par labklājību Latvijā, ja tiek darīts viss, lai dzīve pašvaldībās pasliktinātos? Vai Kariņa paziņojums par vēsturiski lielāko valsts budžetu nav tiešā mērā jāsaista ar tam sekojošiem sitieniem pa pašvaldību budžetiem?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālāk
