• Tweet

Krities eiro kurss attiecībā pret dolāru, samazinājušās Eiropas kompāniju akciju cenas, pieaugušas Spānijas un Itālijas valsts vērtspapīru procentu likmes, bet Grieķijas iedzīvotāji pēdējo dienu laikā izņēmuši simtiem miljonus eiro no valsts bankām – šādas sekas radījusi nepieciešamība izsludināt jaunas vēlēšanas Grieķijā.

Aizvien vairāk amatpersonu atklāti atzīst, ka šo vēlēšanu ticamākais iznākums ir Grieķijas izstāšanās no eiro zonas.

Kā jau tika prognozēts, izgāzies arī ceturtais mēģinājums izveidot valdošo koalīciju Grieķijā, un pēc deviņu dienu ilgām neauglīgām sarunām šīs valsts prezidentam Karolosam Papuliasam vakar nav atlicis nekas cits kā veidot formālu pagaidu valdību, kuras galvenais un faktiski vienīgais uzdevums būs jaunu vēlēšanu sarīkošana. Tās iecerēts organizēt 17. jūnijā, un socioloģisko aptauju dati liecina, ka vēlēšanās uzvaru gūs partijas, kas neatbalsta ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible vakar intervijā radiostacijai Deutscladfunk vēlreiz apstiprinājis, ka Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda nostāja paliek nemainīga: «Šī ir palīdzības programma, kas saskaņota līdz sīkākajām detaļām, un to nav iespējams mainīt.» AFP norāda, ka faktiski tas nozīmē – atsakoties no nosacījumu pildīšanas, Grieķija nesaņems aizdevuma nākamo daļu, būs spiesta izsludināt tehnisko defoltu un izstāties no eiro zonas. Vēl pirms pāris mēnešiem amatpersonas, kas apsprieda šādu scenāriju, vēlējās palikt anonīmas, sakot, ka negrib celt paniku, taču vakar Reuters jau citēja SVF vadītājas Kristīnes Lagārdas sacīto par civilizētu veidu, kādā Grieķija varētu pamest eiro zonu. «Tas izmaksās neiedomājami dārgi un radīs milzīgus riskus, taču mums tīri tehniski jāņem vērā šāda iespēja,» viņa teikusi.

Sabiedrību gan centušies nomierināt Vācijas un Francijas līderi Angela Merkele un Fransuā Ollands, kuri paziņojuši, ka saredz itin labas perspektīvas Grieķijas palikšanai eiro zonā. Arī Eiropas Komisijas prezidenta Hermana van Rompuja padomnieks Ričards Korbets intervijā BBC apgalvojis, ka «ne mēs, ne kāds cits neplānojam Grieķijas izstāšanos no eiro zonas», piebilstot, ka tas ir ļoti sarežģīts pasākums. Tomēr lielākā daļa grieķu, šķiet, šādu scenāriju uzskata par ļoti iespējamu. AP vēsta, ka saskaņā ar šīs valsts Centrālās bankas vadītāja Georges Provopulosa aplēsēm dažu pēdējo dienu laikā no valsts bankām izņemti noguldījumi 700 miljonu eiro apmērā. Tas liecina, ka iedzīvotāji ir nobažījušies par savu iekrājumu devalvāciju gadījumā, ja valstij nāksies atgriezties pie drahmas. «Tā vēl nav panika, taču ir bažas, ka var pārvērsties par paniku,» uzsvēris prezidents K. Papuliass.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš