Lembergs: Attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotās administratīvi teritoriālās reformas kritēriji neiztur nekādu kritiku, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga domām, VARAM piedāvājumu nevar pat nosaukt par administratīvi teritoriālo reformu, bet gan par vienkāršu robežu maiņu.
Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas reģionu atšķirīgo attīstību, nav pamata ticēt, ka novadu reforma mazinās nevienlīdzību, kas norādīts, kā viens no reformas pamatmērķiem. Pēc politiķa sacītā, pašlaik viss liecina, ka Kurzeme Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni sasniegs tikai pēc 104 gadiem.
Tāpat neesot redzams, kā robežu pārcelšana mainīs pamatnostādnēs minētos nesasniegtos rezultātus. Kā piemēru Lembergs minēja ražošanas ēkas iespējamās atmaksāšanas periodu pie vidējās būvniecības cenas.
“Mārupes novada rūpnieciskās ēkas nomas maksa ir aptuveni 6 eiro par m2 mēnesī, un tam ir saprotams atmaksāšanas laiks – apmēram 15 gadi. Jelgavā arī ir rūpnieciskā ēka, ES finanšu atbalsta nav, atmaksas laiks milzīgs – ap 30 gadiem. Rēzeknē nomas maksa ēkai, kuru varēja izsolīt, ir 42 centi par kvadrātmetru. Atmaksāšanas laiks ir bezgalīgs jeb nesasniedzams. Un uzvarēja šajā konkursā kompānija, kurai gada apgrozījums ir 900 eiro. Izdariet no tā secinājumus. Vai mainīsies šī aina ražošanas ēku iznomāšanā, ja Rēzeknes pilsētu pievienos pie novada? Pēc visa spriežot [ministrija cer], ja saliks kopā, aina būs tāda, kā Mārupes novadā,” rezumēja Lembergs.
Tāpat politiķis uzsvēra, ka nav ņemtas vērā Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas rekomendācijas par pašvaldību robežu grozīšanu, tostarp attiecībā uz plašu un objektīvu izvērtējumu. “Vai šāds plašs izvērtējums ir veikts vai nav? Tas nav veikts, līdz ar to Latvija ir atkāpusies no EP Ministru komitejas ieteikuma. Var jau teikt, ka tas ir tikai ieteikums, bet tad nevajag stāties EP. Tad vajag izvēlēties – vai nu pieņem vispārējos demokrātijas principus, vai nepieņem tos,” komentēja Ventspils mērs.
Viņa ieskatā, VARAM nav apzinājusi novadu reformas potenciālos rezultātus. Piemēram, attiecībā uz iedzīvotāju skaita maiņu, mirstības un dabiskā pieauguma maiņu, kā arī to, kā robežu grozīšana risinās situāciju nodarbinātības jomā reģionos. Tā vietā salīdzināti tik absurdi rezultāti kā pašvaldību skaits pēc izdevumiem uz vienu izglītojamo. “Kāda jēga salīdzināt izdevumus uz vienu izglītojamo, teiksim, Ventspils novada nomali, kur ir tikai neliela skola, un pretī likt lielu vidusskolu pilsētā? Tas ir bezjēdzīgi. Salīdzināt var tikai salīdzināmas lietas,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, neesot saprotams arī tas, kā novadu reforma veidos vienotu administratīvo ekonomisko un saimniecisko vienību, radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Viens no mērķiem ir arī nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti. “Ko maina robežas? Kāda tagad ir autonomija, tāda paliks arī turpmāk,” uzsvēra politiķis.
Tāpat novadu reforma sola pievilcīgāku vidi investīcijām un produktīvāku darbavietu radīšanu. “Produktīvu darba vietu rada uzņēmējs, nevis pašvaldība. Ja uzņēmējam ir zems darba ražīgums, mēs to nevaram ietekmēt, tāpat kā to, lai viņš maksātu konkurētspējīgu atalgojumu. Un rezultātā vēl samazināsies emigrācija. Robežu maiņa izmaina migrāciju? Piedodiet, nekas no tā nemainīsies,” secināja Lembergs.
Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka nešaubās par to, ka attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts. “Mēs neesam politikā pirmo dienu un labi saprotam politiskās dzīves realitātes. Bet laiks iet, un ir svarīgi, lai politiķi tomēr varētu pamatot savus izteikumus. Ja 60 pašvaldības desmit gadus neatbilst likumam, tad tas nav normāli – vai nu ir jāmaina likumu, vai jāveido pašvaldību struktūra,” uzskata politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākSala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°
Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...
Lasīt tālākVSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
