Lembergs: Attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotās administratīvi teritoriālās reformas kritēriji neiztur nekādu kritiku, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga domām, VARAM piedāvājumu nevar pat nosaukt par administratīvi teritoriālo reformu, bet gan par vienkāršu robežu maiņu.
Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas reģionu atšķirīgo attīstību, nav pamata ticēt, ka novadu reforma mazinās nevienlīdzību, kas norādīts, kā viens no reformas pamatmērķiem. Pēc politiķa sacītā, pašlaik viss liecina, ka Kurzeme Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni sasniegs tikai pēc 104 gadiem.
Tāpat neesot redzams, kā robežu pārcelšana mainīs pamatnostādnēs minētos nesasniegtos rezultātus. Kā piemēru Lembergs minēja ražošanas ēkas iespējamās atmaksāšanas periodu pie vidējās būvniecības cenas.
“Mārupes novada rūpnieciskās ēkas nomas maksa ir aptuveni 6 eiro par m2 mēnesī, un tam ir saprotams atmaksāšanas laiks – apmēram 15 gadi. Jelgavā arī ir rūpnieciskā ēka, ES finanšu atbalsta nav, atmaksas laiks milzīgs – ap 30 gadiem. Rēzeknē nomas maksa ēkai, kuru varēja izsolīt, ir 42 centi par kvadrātmetru. Atmaksāšanas laiks ir bezgalīgs jeb nesasniedzams. Un uzvarēja šajā konkursā kompānija, kurai gada apgrozījums ir 900 eiro. Izdariet no tā secinājumus. Vai mainīsies šī aina ražošanas ēku iznomāšanā, ja Rēzeknes pilsētu pievienos pie novada? Pēc visa spriežot [ministrija cer], ja saliks kopā, aina būs tāda, kā Mārupes novadā,” rezumēja Lembergs.
Tāpat politiķis uzsvēra, ka nav ņemtas vērā Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas rekomendācijas par pašvaldību robežu grozīšanu, tostarp attiecībā uz plašu un objektīvu izvērtējumu. “Vai šāds plašs izvērtējums ir veikts vai nav? Tas nav veikts, līdz ar to Latvija ir atkāpusies no EP Ministru komitejas ieteikuma. Var jau teikt, ka tas ir tikai ieteikums, bet tad nevajag stāties EP. Tad vajag izvēlēties – vai nu pieņem vispārējos demokrātijas principus, vai nepieņem tos,” komentēja Ventspils mērs.
Viņa ieskatā, VARAM nav apzinājusi novadu reformas potenciālos rezultātus. Piemēram, attiecībā uz iedzīvotāju skaita maiņu, mirstības un dabiskā pieauguma maiņu, kā arī to, kā robežu grozīšana risinās situāciju nodarbinātības jomā reģionos. Tā vietā salīdzināti tik absurdi rezultāti kā pašvaldību skaits pēc izdevumiem uz vienu izglītojamo. “Kāda jēga salīdzināt izdevumus uz vienu izglītojamo, teiksim, Ventspils novada nomali, kur ir tikai neliela skola, un pretī likt lielu vidusskolu pilsētā? Tas ir bezjēdzīgi. Salīdzināt var tikai salīdzināmas lietas,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, neesot saprotams arī tas, kā novadu reforma veidos vienotu administratīvo ekonomisko un saimniecisko vienību, radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Viens no mērķiem ir arī nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti. “Ko maina robežas? Kāda tagad ir autonomija, tāda paliks arī turpmāk,” uzsvēra politiķis.
Tāpat novadu reforma sola pievilcīgāku vidi investīcijām un produktīvāku darbavietu radīšanu. “Produktīvu darba vietu rada uzņēmējs, nevis pašvaldība. Ja uzņēmējam ir zems darba ražīgums, mēs to nevaram ietekmēt, tāpat kā to, lai viņš maksātu konkurētspējīgu atalgojumu. Un rezultātā vēl samazināsies emigrācija. Robežu maiņa izmaina migrāciju? Piedodiet, nekas no tā nemainīsies,” secināja Lembergs.
Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka nešaubās par to, ka attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts. “Mēs neesam politikā pirmo dienu un labi saprotam politiskās dzīves realitātes. Bet laiks iet, un ir svarīgi, lai politiķi tomēr varētu pamatot savus izteikumus. Ja 60 pašvaldības desmit gadus neatbilst likumam, tad tas nav normāli – vai nu ir jāmaina likumu, vai jāveido pašvaldību struktūra,” uzskata politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk