• Tweet

Ārkārtas vēlēšanas nav vēlams variants, jo pastāv iespēja, ka tās varētu nospēlēt par labu bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam un Saskaņas saliedētībai, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Rīgas domes (RD) frakcijas Attīstībai priekšsēdētājs, Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Zeps.

“Mans redzējums bija tāds, ka opozīcijas frakcijām ir jāuzņemas līderība jaunajā pārvaldes modelī, tāpēc pirmais sarunu raunds tika izvērsts ar šīm partijām. Opozīcijā mēs esam četras frakcijas, un matemātiski sanāk, ka mums visiem kopā ir 25 balsis [no 60]. Sarunu rezultāts īsumā ir tāds, ka neviens neteica – nē. Nacionālā apvienība (NA) ir gatava paust savu atbalstu pie noteiktiem apstākļiem. Pārējiem vēl jāpadomā šajā virzienā. Apgalvot, ka man ir 100% pārējo atbalsts, es nevaru, bet arī nekorekts ir apgalvojums, ka nav [atbalsta],” norādīja Zeps.

Pēc vina sacītā, ir balsojumi, kur deputātiem nav problēmas vienam otru atbalstīt. Ir arī balsojumi, kur parādās ideoloģiskas atšķirības, bet tāpēc jau politika ir tā kompromisu māksla. “Mans uzdevums ir pārliecināt visus iespējamos deputātus par mani nobalsot,” uzsvēra Rīgas mēra amata kandidāts.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespēja, ka Rīgas mēra amatā tiek ievēlēts Oļegs Burovs pastāv. “Šeit ir svarīgi, kā mēs spēsim vienoties gan par risināmiem jautājumiem, gan arī par atbildības sadalījumu uz priekšdienām. Jāņem vērā tie faktori, kas pēdējo mēnešu laikā ir notikuši. JKP ir zaudējusi divus savus biedrus. Tur notiek iekšējas cīņas. Katrā grupā tādas lietas atstāj kaut kādu iespaidu. Pēdējā domes sēdē mēs redzējām, ka daži balsojumi izšķīrās no tā, kā balsoja opozīcija. Tas nozīmē, ka katram opozīcijas deputātam no tā iepriekšējā ampluā, kad viņa balsojums lielā mērā nenozīmēja neko, ir psiholoģiski jāiziet. Tagad jādomā, kā es strādāšu pozīcijā. Ir jāskatās, ņemot vērā šīs pārmaiņas, cik gatavi ir cilvēki iesaistīties un darboties. Problēmas, kas galvaspilsētā jārisina, nav vienkāršas, un tās ir samilzušas,” norādīja Zeps.

Savukārt runājot par ārkārtas vēlēšanām, Zeps norādīja, ka šobrīd uz ārkārtas vēlēšanām jāskatās katram no savas ieguvumu un zaudējumu pozīcijas. “Ko šīs vēlēšanas nozīmē? Tas nozīmē muļļāšanos. Kampaņošanu līdz decembrim, janvārim. Tad ir vēlēšanas, martā sanāk dome, un līdz nākamajām, kārtējām, vēlēšanām ir nedaudz vairāk nekā gads. Tur būs daudz publiskās retorikas, un vispār ne par ko nevarēs vienoties. Plus saņemsim draudzīgu sveicienu Krievu savienības izskatā. Ļoti iespējams, arī Ušakovs būs atpakaļ, atbrīvojies no… viņam vairs nebūs saistošas visas atlaišanas un pārējais. Ka tikai ārkārtas vēlēšanas nenospēlē par labu Ušakovam un Saskaņas saliedētībai,” izteicās Zeps.

Viņs arī pieļāva, ka Ušakovs varētu atgriezties no Briseles. “Par Ameriku es šaubītos, bet par Ušakovu gan ne. Briselē viņš ir viens no daudziem simtiem deputātu, bet šeit viņš vienmēr ir bijis epicentrā un Rīgā koncentrējis izpildvaru un lēmējvaru vienā personā, slēpjot informāciju pa dažādiem departamentiem, sadrumstalojot procedūru, līdz redzam, ka par kaut kādiem puķu podiem Barona ielā atbild sešas dažādas RD pakļautībā esošas iestādes. Ir nevis atvērto durvju princips, bet otrādi – nāc, pa kurām durvīm gribi, nekur netiec pie risinājuma. No mūsu skatpunkta, mēs redzam ārkārtas vēlēšanas kā faktoru, kurš var iestāties noteiktas darbības vai bezdarbības rezultātā. Ja neievēlē mēru vai atklājas kādas nelikumības, kas arī var gadīties. Ja šīs vēlēšanas būs, tad būs, mēs esam tam gatavi, bet tas tagad nozīmē aktīvu bezdarbību,” norādīja Rīgas mēra amata kandidāts.

Foto: F64