• Tweet

Ir noslēgusies sākotnējā apspriešana privātai iecerei būvēt Baltijas jūras līča piekrastē Skultē sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savienojot to ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Vēl pirms tapis ietekmes uz vidi novērtējums, vērienīgais projekts sastapies ar kategoriskām vietējās sabiedrības iebildēm.

Beidzoties sākotnējai apspriešanai, Vides pārraudzības valsts birojā un vēl 14 citās institūcijās iesniegta protesta vēstule, ko parakstījuši divarpus tūkstoši iedzīvotāju. Pati vēstule uz desmit lapām, bet paraksti uz 147. Iemesli tik masīvai pretestībai ir divējādi. Pirmais – vides un ekoloģiskā drošība jūras līcī. Otrs – iedzīvotāju ekonomiskās intereses krastā. Ja projektam tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, gāzes caurule zemes īpašniekiem trekna darījuma vai nomas maksas vietā var radīt būtisku apgrūtinājumu. Kā piemēru var minēt Ligitas Lapčinskas situāciju. Viņa vada iniciatīvas grupu, kas jau pašā sākuma stadijā sākusi gāzes projekta apkarošanu, jo šis projekts viņu skar gan plašākā sabiedriskā ziņā, gan tīri privātā kārtā. Un līdzīgi ir arī daudziem citiem iedzīvotājiem, kas trāpīsies gāzesvada trases ceļā. Ligita Lapčinska iecerējusi jūras piekrastē būvēt ekskluzīvu privātmāju ciematiņu ļaudīm, kas vēlas mitināties ekoloģiski tīrā vidē. Ja zem ciematiņa būs ierakts gāzesvads, šīs mājas varēs tirgot nevis ekobagātniekiem, bet kādiem nabadzīgākiem ļaudīm. Ja vispār būvniecība tur vairs būs iespējama. Gāzesvada aizsargjoslā ir atļauts nodarboties vienīgi ar lauksaimniecību. Tātad viens liels bizness sagraus vienu mazāku.

Bet līdz tam jebkurā gadījumā vēl gana ilgs laiks. Kā skaidro Vides pārraudzības valsts biroja pārstāve Iveta Jēgere, šobrīd ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra ir pašā tās sākumā. Birojs licis projekta ierosinātājiem veikt pilno novērtējumu, taču vēl pat programma nav izdota – kādi konkrēti apstākļi un faktori ekspertiem vērtējami. Lielos vilcienos, protams, tas ir skaidrs – jāsaprot, kāda būs tāda termināļa un gāzesvada ietekme uz jūru, cilvēkiem, aizsargājamām teritorijām un biotopiem. Kāda būs ietekme būvniecības gaitā.

Sabiedriskā apspriešana notikusi visās četrās pašvaldībās, kuru teritorijas projekts skar, – Saulkrastu, Limbažu, Sējas, un Krimuldas novadā. Iniciatoriem tajās nācās saskarties ar lielu neapmierinātību no iedzīvotāju puses, jo pagaidām uz daudziem jautājumiem atbilžu vienkārši nav. Taču tāda jau ir sākotnējās sabiedriskās apspriešanas jēga – likt iedzīvotājiem interesēties un satraukties par ieceri, kas īstenošanas gadījumā pilnīgi noteikti ietekmēs viņu dzīves kvalitāti. Bet detalizētas atbildes sagaidāmas ne agrāk kā pēc gada, kad būs gatavs IVN dokuments. Tad notiks atkārtota sabiedriskā apspriešana, un noslēgumā galīgo lēmumu pieņems četras pašvaldības un Ministru kabinets.

Kas šādā gadījumā priekā berzēs rokas? Projekta virzītājs akciju sabiedrība Skulte LNG Terminal kā patiesā labuma guvēju norāda divus ārzemniekus – norvēģi, vārdā Arnfinnu Unumu, un latviešu izcelsmes amerikāni Pīteru A. Ragausu. Latviski viņa vārds ir Pēteris Aloizs Ragaušs, un atrodams tas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāzēs. Izrādās, ka šis amerikānis ir ievērojams Jaunās konservatīvās partijas ziedotājs. Jūnijā uzdāvināja partijai 10 000 eiro – tā teikt investēja nākotnē. Tas, ka šim projektam ir saistība ar ASV, ir likumsakarīgi, jo amerikāņiem sašķidrinātās gāzes eksports ir jauna un strauji augoša nozare. Savukārt norvēģiem, kuri jau kopš 2013. gada grib tikt pie Latvijas kumosa, pieder liela sašķidrinātās gāzes tankkuģu flote.

Projekta virzītāji sabiedriskajās apspriešanās gan uzsvēra, ka labums no gāzes termināļa būs ne tikai viņiem, bet Latvijas sabiedrībai kopumā, jo ļaus pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes adatas. Turklāt nodrošinot patērētājiem zemāku cenu. Pašlaik Krievija Inčukalna krātuvē iepumpē gāzi vasarā, kad tā ir lētāka, bet mēs to pērkam ziemā, kad tā ir dārga. Pērnruden megavats gāzes enerģijas maksājis 28 eiro, bet pašlaik biržas cena ir zem 10 eiro. Ja terminālis tiks uzbūvēts, gāzi varēšot pirkt, kad tā būs lēta. Latvijas patēriņš ir 1,3 miljardi kubikmetru gadā. Tie ir trīspadsmit kuģi. Bet termināļa bizness atmaksāsies jau ar četriem kuģiem. Simbiozē ar Inčukalna krātuvi terminālis būšot tik izdevīgs, ka lietuvieši savu bodi – Klaipēdas termināli – droši varēs klapēt ciet. Projekta īstenotāji ir pieteikušies Eiropas Komisijā, ka 75% no projekta kopējām izmaksām vēlas saņemt publisko finansējumu. Būvniecības tēriņi tiek lēsti ap 100 miljoniem eiro, aptuveni tikpat, cik gadā izmaksā Klaipēdas termināļa uzturēšana – kuģa īre, sašķidrinātās gāzes dzesēšana un uzglabāšana. Latvijā tas viss būtu vienkāršāk un lētāk, ja vien izdosies pārliecināt sabiedrību un vides institūcijas, ka no tāda termināļa labums ir lielāks nekā sliktums.

Īss paredzētās darbības raksturojums

Plānota sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (kopējais garums plānots aptuveni 285 m, platums 30 m) izbūve Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 km attālumā no krasta un pazemes gāzes pārvades cauruļvada izbūve ar kopējo trases garumu aptuveni 39,5 km no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (aptuvenais zemūdens cauruļvada garums līdz krasta zonai – 5,5 km, aptuvenais pazemes cauruļvada garums zem kāpu zonas – 0,5 km un aptuvenais sauszemes pazemes cauruļvada garums – 33,5 km). Izejas mezglam no jūras caur kāpu zonu līdz trasei Via Baltica piedāvāti 3 trases varianti, kuri izvietoti starp apbūvētajām teritorijām Ārņi un Lauči, savukārt Limbažu, Sējas un Krimuldas novadā piedāvāti divi trases varianti ar trīs apakšvariantiem. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 m3 līdz 174 000 m3. Projektējamā gāzes vada diametrs – DN700 mm, darba spiediens gāzesvadā – 55 bar.