• Tweet

Jaunā valdība Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa personā ieviesusi Latvijas mēroga jaunumu – mēnesi ilgu pārtraukumu valdības sēžu rīkošanā.

Kārtējā valdības sēde notiks rīt, 16. jūlijā, un pēc tam atkal 13. augustā. Tādējādi tiks izlaistas valdības sapulcēšanās uz kārtējām sēdēm 23. un 30. jūlijā un 6. augustā. Tiek atstātas iespējas sasaukt valdības ārkārtas sēdes, ieskaitot ministru sakontaktēšanu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību.

Pārtraukums valdības sēžu rīkošanā pamatā sakritīs ar K. Kariņa atvaļinājumu. Par Ministru prezidenta un ministru atvaļinājumu un savstarpējās aizvietošanas grafiku valdība, visticamāk, vienosies rīt, kad K. Kariņš būs atgriezies no darba vizītes ASV un vadīs valdības sēdi. Valdības došanās atvaļinājumā nenozīmē visu ministru vienlaicīgu došanos atvaļinājumā.

Uz rītdienas sēdi valdībai paredzēts liels darba apjoms: apstiprināt bez izskatīšanas 68 saskaņotus dokumentus, pieņemt zināšanai 9 prezentācijas, vienoties par divām lietām, par kurām ministriem ir domstarpības, iedziļināties sarakstē ar Eiropas Savienības institūcijām par divām un ar Valsts kontroli – par vienu lietu; sēdes noslēgumam atstātas trīs sevišķi slepenas lietas bez citiem pieejamām norādēm uz to saturu. Tātad – čakla mums valdība, gandrīz nekas mazajā Latvijā nenotiek bez valdības pieskatīšanas un dažādā veidā noformētas rīkojumu došanas par to, ko kurā gadījumā darīt. Līdz šim ir bijuši gadījumi, kad kārtējās valdības sēdes atceltas vai sāktas un pabeigtas dažu minūšu laikā, bet valsts atstāšana bez valdības lēmumu plūsmas uz ilgāku laiku ir jaunievedums, kura efekti un – labākajā gadījumā – efektivitāte Latvijas apstākļos izpaudīsies tikai tagad.

Tagad par visu strādājošo cilvēku pašsaprotamām tiesībām pieņemtais atvaļinājuma gan kā reālija, gan kā tās apzīmējums latviešu valodā ieviesies no augstākajām valsts pārvaldes instancēm. Vārds «atvaļinājums» pirmo reizi latviešu presē lietots 1882. gada 25. septembrī avīzē Mājas Viesis: «Vidzemes vicegubernators uz kādu laiku dabūjis atvaļinājumu un… jau atstājis Rīgu.» Vārdkopa «valdība dosies atvaļinājumā» šeit Neatkarīgajā patapināta no laikraksta Latvijas Kareivis 1934. gada 10. jūlija numura. Toreiz tas attiecās uz Vācijas valdību. Laikraksts paskaidroja, ka tā nav parasta prakse, bet valdības vadītāja Ādolfa Hitlera triks, kā iegūt laiku sarunām ar Vācijas armijas pavēlniecību, lai ar tās atļauju nomainītu demokrātiskā ceļā izveidoto valdību ar Hitleram tīkamāku valdību. Daudzos citos gadījumos valdību došanās atvaļinājumos nav novedusi ne pie kādām ļaunām sekām. Piemēram, 1971. gada 6. augustā latviešu Londonas Avīzē publicētajā trimdas aktīvista Edgara Dunsdorfa korespondencē no Zviedrijas vēstīts – «kad augustā valdība atgriezīsies no atvaļinājuma, ministriem nāksies spriest, kā novērst draudošo saimniecisko krīzi». Toreiz atvaļinājumā atpūtusies zviedru valdība ar saviem pienākumiem galā tika, uz ko arī Latvijas gadījumā ceram.

Viedokļi

Andris Bērziņš, Ministru prezidents no 2000. gada maija līdz 2002. gada novembrim:

– Pārtraukumu valdības sēžu rīkošanā var saprast tā, ka visi darbi koalīcijā saplānoti precīzi un valdības vadītājam tie vairs nav nemitīgi jāregulē. Lai nu tā būtu, ka arī valstī kopumā viss pilnīgi mierīgi un valdībai jārisina tikai tādi jautājumi, par kuriem nav svarīgi, vai tas notiks mēnesi agrāk vai vēlāk. Vēl trešais aspekts ir tāds, ka valdības atvaļinājums iekļaujas Kariņa kunga personiskajos darba plānos. Viņš Briselē pielaists pie augsto ES amatu dalīšanas, kas dod cerības, ka dalīšanā tiks aizstāvētas Latvijas intereses. Manā laikā valdība atvaļinājumu nevarēja atļauties tāpēc, ka bija ļoti daudz darba, lai Latvija tiktu uzņemta ES.

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, pašvaldību biedrības vadītājs:

– Savulaik Valkas domē šādu variantu jau esam izmēģinājuši. Bija gadi, kad jūlijā gandrīz visi pašvaldības darbinieki aizgāja atvaļinājumā vienlaikus. Domē palika tikai dežuranti, kas pieņēma iesniegumus, bet nepieņēma nekādus lēmumus. Tas tiešām radīja ērtības un ļāva nedaudz ietaupīt naudu, bet tomēr esam atgriezušies pie tāda atvaļinājumu grafika, lai domes institūcijas visu laiku būt spējīgas pieņemt lēmumus. Visu laiku uzradās tādi jautājumi, kuru risināšanas novilcināšana noteikti nav vēlama. Pieļauju, ka arī valdības līmenī atklāsies tas pats, bet neskriesim notikumiem pa priekšu. Dzīve parādīs, vai šī vasara paies tik mierīgi, kā dažiem gribētos.

Foto: Saeimas kanceleja