Rīga arī šogad gatava tūristu skaita pieaugumam
Rīga arī šogad būs populārs ceļotāju galamērķis, par ko liecina galvaspilsētas viesnīcās veikto rezervāciju apjoms. Pašlaik noslogojums vasaras mēnešiem ir 70 – 80%, vairākās viesnīcās veiktas pat 90 – 95% rezervāciju.
Ceļotgribētājiem Rīga ir saistoša gan ar savu kultūrvēsturisko piedāvājumu, gan ar kultūras un sporta notikumu plašo klāstu. Taču šogad akcents likts uz kulināro tūrismu, strādājot pie tā, lai pilsēta būtu atpazīstama kā Baltijas gastronomijas lielpilsēta. Tāpēc Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) sadarbībā ar vairāk nekā 30 Rīgas restorānu un kafejnīcu šefpavāriem ir izstrādājis projektu ”Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga”.
Rīgā šovasar notiks arī vairāki festivāli: Rīgas operas festivāls, mūzikas festivāls „Rīgas ritmi”, XXV Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA 2012, XVII Starptautiskais Senās mūzikas festivāls un XV Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Tie ir pasākumi, kas interesanti gan rīdziniekiem, gan tūristiem. Kā jau citus gadus, galvaspilsēta plāno uzņemt daudz ārvalstu viesu Rīgas svētkos.
Viesus gaida arī vasaras kafejnīcas, restorānu āra terases, kas darbu uzsākušas jau aprīļa sākumā.
Šogad Rīgā piestās 92 kuģi, salīdzinājumam – pērn tūristus uz Rīgu atveda 69 kruīza kuģi. Pirmais kruīza kuģis Rīgas pasažieru ostā ienāca 30.aprīlī.
Lielam tūristu pieplūdumam gatava arī Rīgas Pašvaldības policija. RPP Tūrisma nodaļa pastiprinātā režīmā strādā kopš aprīļa sākuma, kad, iestājoties siltākam laikam, pieauga Rīgas viesu skaits. Šajā nodaļā strādā 14 cilvēki, katrs no tiem zina vairākas svešvalodas un ir gatavi operatīvi nodrošināt nepieciešamo palīdzību tūristiem, kā arī novērst viņu iespējamos kārtības pārkāpumus.
Tūrisma apjoma palielināšanai Rīga ir ieguldījusi lielu darbu un to pozitīvi novērtējuši arī rīdzinieki. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa rīdzinieku – 80% no aptaujātajiem – atzinīgi novērtē Rīgas centienus piesaistīt tūristus galvaspilsētai.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk