Lembergs: Pievienošanās kādai starptautiskajai organizācijai nenodrošina automātisku investīciju piesaisti
Pievienošanās vienai vai otrai starptautiskajai organizācijai nevar dot rezultātu, ja nav mērķtiecīgs darbs, izriet no Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā žurnālistiem.
“Tad, kad mēs stājāmies NATO, tad mums tika apgalvots, ka tas būtiski uzlabos investīciju vidi un Latvijā būtiski pieaugs ārvalstu investīcijas. Iestājamies NATO? Iestājamies. Problēmas ar investoru piesaisti palika? Palika. Tāpat mums teica, ka, ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā (ES), tas būtiski veicinās ārvalstu investīciju piesaisti. Iestājamies ES? Iestājāmies. Ir rezultāts? Nav rezultāta,” komentēja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra sacītā, identiska situācija esot bijusi arī ar lata nomaiņu uz eiro. “Teica, ka tagad būs leiputrija – nāks te visi investori, autoceļi, īpaši Latgalē, būs stāvgrūdām pilni ar mašīnām, kas piekrautas ar naudu. Būs tik daudz naudas, ka varēs iekurināt ugunskuru Jāņos tā, ka varēs te visi sasildīties,” ironizēja Lembergs.
“Eirozonai pievienojāmies? Pievienojamies. Kur ir tās mašīnas pilnas ar naudu, īpaši uz Latgales ceļiem? Aizbrauciet un paskatieties. Latgale paliek tikai tukšāka,” uzsvēra politiķis. “Rēzeknē uzbūvēja industriālo ēku. Bija konkurss uz izīrēšanu. Tai cenai bija jābūt 4 eiro par kvadrātmetru. Bija neskaitāmi konkursi, bet beigās izīrēja par 42 centiem. Cik tas ir reizes mazāk? Desmit reizes mazāk. Kad atpirksies šis projekts? Nekad. Ar kādu gada apgrozījumu bija kompānija, kas izīrēja? 900 eiro. Tāds ir tas klimats pēc tam, kad pievienojamies eirozonai,” skaidroja Lembergs.
“Mēs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) pievienojamies? Ko teica? Nu tik būs! Mēs no banānu valsts, kā teica Dana Reizniece-Ozola, kļūsim par ozolu valsti. Investori brauks ne jau vairs lielajās fūrēs, bet jau vagonos. Ātrgaitas vagonos. Kur tad ir viņi? Nav,” komentēja politiķis, piebilstot, ka “pievienošanās kaut kur nedod rezultātu”, ja nav mērķtiecīga darba un attīstības.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk