IKP 1. ceturksnī palielinājies par 3,0 %
2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.
2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 7,4 %. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,8 %, specializētie būvdarbi veikti par 20,5 % vairāk, savukārt inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 2,4 %.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,8%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 5,5 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 8,2 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 7,0 %.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums par 4,0 %, ko veicināja kravu pārvadājumu palielināšanās par 5,1 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 1,6 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 2,6 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 28,7 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 4,3 %, tajā skaitā izmitināšanā vērojams samazinājums par 0,7 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 6,1 %.
Datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu eksporta pieaugums par 24 % (faktiskajās cenās) turpina pozitīvi ietekmēt informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozares attīstību. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 7,6 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,8 %, telekomunikāciju pakalpojumi – par 5,9 %, bet informācijas pakalpojumi – par 3,9 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 7,1 % apmērā nodrošināja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības pieaugums, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums, kā arī būtisks izdevumu samazinājums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 8,2 %, ko veicināja 29,3 % pieaugums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 12,2 %, savukārt samazinājums par 4,4 % bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 5,4 %.
Salīdzinoši nelielos pieaugumu novērtējumus atsevišķās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.
Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,0 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 4,0 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2,8 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 5,6 %. Iepriekšējā gada līmenī noturējušies mājsaimniecību izdevu par mājokli, kurus veido izdevumi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,4 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 8,0 %. Būvniecības nozares attīstība veicināja ieguldījumu mājokļos, citās ēkās un būvēs par 7,1 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 9,3 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 8,9 %.
Preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās bija par 172 milj. eiro lielāks nekā imports, ko nodrošināja pakalpojumu pozitīvā ārējā bilance. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 3,6 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 4,5 % un pakalpojumu eksporta – par 1,2 %.
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 0,8 %. Preču imports, kas veido 86 % no kopējā importa, palielinājās par 0,8 %, bet pakalpojumu imports samazinājies par 9,2 %.
2019. gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1.ceturksni, faktiskajās cenās par 11,2 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,7 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 17,9 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 18,4 %, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,7 %, bet pakalpojumu nozarēs kopā – par 10,1 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13,0 %.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 21. jūnijā.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk