“Bordāna rīcība izskatās politizēta!” Saeimā nav atbalsta ierosinājumam atlaist ģenerālprokuroru
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī – Jaunās konservatīvās partijas lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku. Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā.
Pārējās valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.
KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko Jaunās konservatīvas partijas līderu neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.
Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.
Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude , to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.
“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Savukārt JKP par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta. “Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā un es diezgan droša, ka savāksim,” pauž Juta Strīķe.
Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus KPV LV deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.
“Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts un tā ir pamatproblēma,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šaubas, vai šajā gadījumā pamatojums ir pietiekams. Nepārliecību pauž arī Attīstībai/Par Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota piejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par – 90 000 izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā. Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka Kalnmeiers nonācis interešu konlfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.
“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana, un faktiski pie neizmeklētas lietas, Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.
Tikmēr Kalnmeirs nepiekrīt, ka būtu nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā. “Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju, un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā. It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem,” pauž Kalnmeiers.
Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī VP priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskata, ka darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudēt nevainojamu reputāciju nevar.
“Tas, kas man visvairāk uzkrīt, laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi,” pauž Pavļuts.
Arī Raivis Dzintars neslēpj, ka tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar TM parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem.
“Nekādā gadījumā es Bordāna kungam nevaru pārmest naivumu, vai, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Es domāju, ka viņš labi apzinās, ko viņš dara . Vienlaikus mūsu partneri varbūt saprot, ka šeit rezultāts varbūt nebūs sasniegts. Iespējams, ka tas ir mēģinājums pievērst uzmanību,” pauž Judins.
Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk