27/05/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī – Jaunās konservatīvās partijas lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku. Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā.

Pārējās valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.

KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko Jaunās konservatīvas partijas līderu neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.

Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.

Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude , to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.

“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt JKP par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta. “Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā un es diezgan droša, ka savāksim,” pauž Juta Strīķe.

Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus KPV LV deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.

“Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts un tā ir pamatproblēma,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šaubas, vai šajā gadījumā pamatojums ir pietiekams.  Nepārliecību pauž arī Attīstībai/Par Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota piejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par – 90 000 izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā. Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka Kalnmeiers nonācis interešu konlfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.

“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana, un faktiski pie neizmeklētas lietas, Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.

Tikmēr Kalnmeirs nepiekrīt, ka būtu nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā. “Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju, un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā. It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem,” pauž Kalnmeiers.

Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī VP priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskata, ka darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudēt nevainojamu reputāciju nevar.

“Tas, kas man visvairāk uzkrīt, laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi,” pauž Pavļuts.

Arī Raivis Dzintars neslēpj, ka tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar TM parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem.

“Nekādā gadījumā es Bordāna kungam nevaru pārmest naivumu, vai, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Es domāju, ka viņš labi apzinās, ko viņš dara . Vienlaikus mūsu partneri varbūt saprot, ka šeit rezultāts varbūt nebūs sasniegts. Iespējams, ka tas ir mēģinājums pievērst uzmanību,” pauž Judins.

Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.

Foto: F64

928 skatījumi




Video

Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku

14/09/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...

Lasīt tālāk
Video

Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus

07/09/2026

Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...

Lasīt tālāk
Video

Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi

02/09/2026

Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību

01/09/2026

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...

Lasīt tālāk
Video

Jaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo

31/08/2026

2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks

31/08/2026

Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...

Lasīt tālāk
Video

Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu

28/08/2026

Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs

28/08/2026

Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk