• Tweet

Pēc straujā 4,8% kāpuma pērn šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājies vairs tikai par 2,8%, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 0,3%. Tas ir pirmais kritums kopš 2015. gada ceturtā ceturkšņa.

Lai gan izaugsmes tempu samazināšanās jau bija sagaidāma, ņemot vērā, ka investīciju un būvniecības nozares izaugsme nesaglabāsies tik strauja kā iepriekšējos divos gados, un situācija Latvijas ārējos tirgos vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš, palēninājums ir pat nedaudz straujāks nekā sagaidīts. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, no pašlaik pieejamās informācijas redzams, ka IKP rādītājus pirmajā ceturksnī būtiski pazeminājis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kur izlaides apjomi divos mēnešos bijuši par 20,5% mazāki nekā pirms gada. Nozares ražošanas apjomus ietekmējuši laika apstākļi, sausuma dēļ kopējai elektroenerģijas ražošanai pirmajā ceturksnī samazinoties par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās kritusies par 39%.

Tāpat arī būtiski lēnāks nekā pagājušajā gadā kļuvis būvniecības nozares pieauguma temps, pazeminoties līdz 6%. Tikmēr 2018. gadā pievienotās vērtības pieaugums būvniecībā sasniedzis 21,9%. Vienlaikus apstrādes rūpniecībā gada sākumā bijuši salīdzoši visai augsti pieauguma rādītāji, izlaides apjomiem divos mēnešos palielinoties par 4,7%. Tas ir pat straujāks pieaugums nekā pagājušajā gadā, kad pievienotā vērtība nozarē bija augusi par 2,7%. Apstrādes rūpniecībā šogad spēcīgi turpina augt kokapstrādes nozares izlaide. Tāpat būtisku devumu nozares kopējā izaugsmē nodrošinājis kāpums mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jāpiemin, ka ne Latvijas, ne Lietuvas un Igaunijas apstrādes rūpniecības dati pašlaik neatspoguļo pasaules un īpaši eirozonas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, kas bija vērojama kopš pagājušā gada vidus.

Pozitīvi rādītāji pirmajā ceturksnī bijuši arī Latvijas tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās pirmajā ceturksnī bijis par 10,4% lielāks nekā pirms gada, īpaši strauji augot ogļu, kā arī ģenerālkravu apjomiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos attīstība kļuvusi lēnāka un gada otrajā pusē šādi kāpuma tempi visdrīzāk nesaglabāsies.

Lai arī pirmajā ceturksnī ir bijis IKP kritums pret iepriekšējo ceturksni. taču to lielā mērā ietekmējuši vienreizēji, tajā skaitā laika apstākļu ietekmēti faktori. Tajā pat laikā, spēcīgs kāpums saglabājies apstrādes rūpniecībā, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, un straujāka izaugsme bijusi ari mazumtirdzniecībā, signalizējot par stabilu iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas kāpumu un spēcīgu privāto patēriņu.

Vienlaikus riska faktori izaugsmei joprojām saistās ar ārējo vidi, kur pasaules ekonomikas attīstība jau kopš pagājušā gada vidus bremzējas. Tajā pašā laikā jānorāda, ka pēdējā laikā signāli par pasaules ekonomikas attīstību ir kļuvuši pretrunīgāki un vairs tik viennozīmīgi nenorāda uz izaugsmes palēnināšanos. Lai gan izaugsmes prognozes joprojām tiek pazeminātas, kā piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds tikko pazeminājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2019. gadam līdz 3,3%, salīdzinot ar 3,9% pagājušā gada oktobrī, vairākās nozīmīgās pasaules ekonomikās izaugsmes tempi atkal ir paaugstinājušies. Tajā skaitā ASV ekonomikas izaugsme 1.ceturksnī sasniegusi 3,2%, par vienu procentpunktu pārsniedzot analītiķu prognozes. Savukārt eirozonas IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni paātrinājies līdz 0,4%, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% iepriekšējos divos ceturkšņos. Par labvēlīgāku situāciju pasaulē signalizē arī kāpums fondu tirgos, vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā gan turpina pasliktināties, ESI indeksam aprīlī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš 2016. gada vasaras.