VID pirmajā ceturksnī valsts budžetā iekasējis par 3,7% vairāk par plānoto
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) operatīvie dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019. gada 1. ceturksnī ir 2,17 miljardi eiro, kas par 0,10 miljardiem jeb 5,0 % pārsniedz pagājušā gada 1. ceturkšņa ieņēmumus; turklāt par 0,08 miljardiem jeb 3,7 % pārsniedz tehniskā budžeta ieņēmumu plānu.
Salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, lielākais ieņēmumu pieaugums ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tās palielinājušās par 91,69 milj. eiro jeb 12,7 %, sasniedzot 810,83 milj. eiro. Arī otra darbaspēka nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) ieņēmumi ir būtiski palielinājušies – par 25,25 milj. eiro jeb 6,6 %, sasniedzot 408,83 milj. eiro. Šāds pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodarbināto, kuri saņēmuši darba ienākumus, un viņu darba ienākumu pieaugumu, kā arī izmaiņām nodokļu likmēs un piemērojamos atvieglojumos. Lielāko ieņēmumu pieaugumu abos nodokļos nodrošināja valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē strādājošie.
Ņemot vērā, ka šī gada 1.martā sākās gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, strauji pieaugušas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksātās summas. 2019.gada 1.ceturksnī atmaksāti 56,67 milj. eiro, kas ir par 13,10 milj. eiro jeb 30,1 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā; turklāt 47,31 milj. eiro jeb 83,5 % no kopsummas atmaksāti martā.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2019.gada 1.ceturksnī ir 586,41 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir par 67,98 milj. eiro jeb 13,1 % vairāk. Minētais pieaugums skaidrojams ar nodokļa iemaksu palielināšanos par 74,34 milj. eiro jeb 9,6 %, sasniedzot 850,24 milj. eiro. Lielākais iemaksu pieaugums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar mazumtirdzniecību, izņemot automobiļus un motociklus – par 12,14 milj. EUR jeb 9,0 %.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada 1.ceturksnī ir 249,23 milj. eiro, kas ir par 25,73 milj. eiro jeb 11,5 % vairāk nekā 1.ceturksnī pērn. Salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, nodokļa ieņēmumi palielinājušies visās preču grupās. Lielākais pieaugums ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem – par 9,14 milj. eiro jeb 21,8 %. Tas galvenokārt saistāms ar likmju izmaiņām un brīvam apgrozījumam izlaisto tabakas izstrādājumu apjoma palielināšanos. Turpretī brīvam apgrozījumam izlaisto naftas produktu apjoms ir samazinājies, tādējādi tehniskā budžeta ieņēmumu plāns akcīzes nodoklim par naftas produktiem nav izpildīts par 3,25 milj. eiro jeb 2,5 %.
Salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, lielas izmaiņas vērojamas uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos. 2019.gada 1.ceturksnī tā ieņēmumi vērojami ar mīnusa zīmi un ir par 107,97 milj. eiro mazāki nekā pērn. Tā kā 2018.gada 1.pusgadā veiktie avansa maksājumi kopumā ievērojami pārsniedza aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 2018.gadu, likumā noteiktajā kārtībā nodokļu maksātāji pārmaksāto summu pieprasa atmaksāt. No uzņēmumu ienākuma nodokļa 2019.gada 1.ceturksnī atmaksāti 34,28 milj. eiro. Tas ir par 28,10 milj. eiro jeb 5,5 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kamēr iemaksās iekasēti 23,20 milj. eiro, kas ir par 79,86 milj. eiro jeb 77,5 % mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.
Tā kā likums par 2019.gada budžetu pieņemts tikai šī gada 3.aprīlī un VID rīcībā nav tā sadalījums pa periodiem, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi tiek salīdzināti ar Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam, kas sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk