Finanšu ministrija līdz 3,2% paaugstina IKP pieauguma prognozi
Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018. gadā, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018. gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%. Savukārt 2020. gadā tiek prognozēta izaugsme 3% apmērā. Pēc FM aprēķiniem, Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018. gadā ir sasniegusi maksimumu, un tālākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.
Atbilstoši FM novērtējumam 2019. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019. gadam. Savukārt vidējā termiņā saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā nedrīkst pārsniegt 0,4% no IKP, 2021. gadā 0,2% no IKP un 2022. gadā 0,3% no IKP.
Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020. un 2021. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020. un 2021. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,04% un -0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022. gadā – pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā.
Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana.
Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro
Ceturtdien, 19. septembrī, valdībā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026.,...
Lasīt tālākCeļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai
Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai...
Lasīt tālākValdībā izskatīs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumu
Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots...
Lasīt tālākRosina pensionāra neapliekamo minimumu noteikt 1000 eiro apmērā
Finanšu ministrija (FM) ir atrisinājusi jautājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā....
Lasīt tālākPārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākAutoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība
Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - nereģistrēties kā saimnieciskās...
Lasīt tālākParakstītāji aktīvi iestājas par savu pensiju reālo uzkrājumu nosargāšanu
Sabiedrības līdzdalības platformā ManaBalss.lv IPAS Indexo iesniegtā iniciatīva par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu ir sasniegusi vajadzīgo 10 000 balsu slieksni visātrāk platformas...
Lasīt tālākBudžeta komisija: bankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu
Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 11.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums...
Lasīt tālākFM rīkā darba ņēmēji var aprēķināt algu 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Lai darba ņēmēji...
Lasīt tālāk