• Tweet

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pārbaudīs “Rīgas centrāltirgus” konkurss, kurā medijiem paredzēti pasūtījumi 200 000 eiro apmērā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Aprīļa vidū noslēgsies kārtējais Rīgas Centrāltirgus konkurss, kurā Rīgas domei draudzīgiem medijiem tiks pasūtījumi par 200 000 eiro. Konkursa prasības izstrādātas tā, ka katrai no 12 tā daļām atbilst viens konkrēts medijs.

Dome un tās kapitālsabiedrības līgumiem ar medijiem katru gadu tērē vairāk nekā pusmiljonu eiro, pašvaldību vēlēšanu gadā – pat vairāk nekā miljonu eiro. Tagad Rīgas Centrāltirgus izsludinājis jaunu konkursu, kurā medijiem dalīs 200 000 eiro.

Iepirkuma noteikumi tika publicēti februāra sākumā. Rīgas Centrāltirgus meklēja 12 uzvarētājus – piecus radio, divas televīzijas, trīs laikrakstus un vienu žurnālu. Vieniem būs reizi nedēļā jāstāsta par Centrāltirgus jaunumiem, jāveido reportāžas no īpašiem svētku pasākumiem, citiem ēterā jāorganizē spēles par tirgus tematiku vai jāveido TV tiešraides.

“Visa darbība ir vērsta… Tur ir divas daļas – vai nu apmeklētājiem viss tas ir domāts, vai nu nomniekiem, kurus mēs gribam piesaistīt. Tāpēc palaist informāciju radio Rīgā un cerēt, ka atnāks kāds zemnieks tirgot uz Centrāltirgu, protams, mēs nevaram, tas nav loģiski,” skaidro Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins.

Prasības katrā no 12 sadaļām ir ļoti specifiskas un atbilst konkrētiem mediju uzņēmumiem. Centrāltirgus pasūtījumu var saņemt radio, kam vienlaikus ir gan aktuālās krievu mūzikas, gan ļoti klausīts popmūzikas radiokanāls. Tam atbilst tikai ”Komunikatīvo risinājumu projekti”, kas pārstāv radiostacijas “Eiropas hitu radio” un “Krievi hiti”.

Citā daļā pieteikties varēja tikai medijs, kam ir atsevišķs aktuālās mūzikas, krieviski raidošs, 70. un 80. gadu mūzikas, kā arī rokmūzikas kanāls. Tam atbilst tikai ”Radio SWH” grupa, kas arī pieteikusies.

Vēl Centrāltirgus meklēja mediju, kam ir četri krievu valodā raidoši radio kanāli – viens veltīts humoram, otrs – džezam un blūzam, trešais – popmūzikai, bet ceturtais – ziņām un intervijām. Tāds Latvijā ir tikai ”Radio Baltkom”. Bet tas konkursā nepieteicās. Tāpat nepieteicās arī krievu valodā raidoša televīzija. Tagad šajās divās sadaļās konkurss izsludināts vēlreiz, jāpiesakās līdz aprīļa vidum. No jauna izsludinātajā konkursā gan ir nelielas izmaiņas. Televīzijai prasītā auditorija ekonomikas ziņām ir par 10 000 mazāka jeb 80 000 skatītāju. Tas atbilst statistikai par “Baltijas Pirmā kanāla” biznesa ziņu auditoriju.

“Mēs ieraudzījām, ka ir izsludināts, ka iesniegšanas termiņš ir 17. aprīlis, pašlaik notiek dokumentu sagatavošana šim iepirkumam. Pašlaik mēs esam pieprasījuši no TNS informāciju. Es neesmu analītiķis, es esmu jurists un vācu dokumentus. Es tā ceru, ka mums atbildīs viss tas,” stāsta “Baltijas mediju alianses” Juridiskās nodaļas vadītājs Sergejs Kārītis.

“Baltkom radio” sākumā neiebilst komentēt konkursa norisi, tikai neviena atbildīgā nav uz vietas, tādēļ sola atzvanīt. Tomēr zvans neseko, un otrajā viesošanās reizē atbildēt uz jautājumiem pēc tiešā ētera sola satura redaktors, bet vēlāk runāt atsakās arī viņš.

No Rīgas Centrāltirgus iepirkuma 12 sadaļām piecas veltītas radiostacijām. Šajā nozarē konkurentu ir daudz, reklāmas tirgus – rūkošs.

“Radio tirgus ir pārsātināts. Ir vairāki desmiti radiostaciju, kuras cīnās par katru to pīrāga gabaliņu. Tur tiešām konkurence ir ļoti sīva,” turpina Kārītis.

Centrāltirgus konkursā pieteikušās: “Komunikatīvo risinājumu projekti” (“Eiropas hitu radio”, “Krievu hiti”), “Radio Skonto”, “Radio SWH”, “XO.fm Production”, “Sales House” (“Radio tev”).

No drukātajiem medijiem pieteicies NRA izdevējs “Mediju nams”, izdevniecība “Rīgas Viļņi”, reklāmas avīzes “Rīgas santīms” izdevējs un ar saskaņieti Andreju Kozlovu saistītais “Mediaservice”, “Media reklāma”, kā arī “Izdevniecība Dienas mediji”. Vienīgais pretendents uz televīzijas sadaļu latviešu valodā ir “Rīga TV24”.

Par Centrāltirgus iepirkumu ieinteresējies arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), kas uzņēmumam lūgs paskaidrojumus.

“Jebkurām prasībām, ko pasūtītājs izvirza, apakšā ir jābūt tam mērķim, ko viņi ar to gribēja sasniegt, un kāpēc tās ir formulētas pietiekami šauri, es teiktu. Tas nav tā, ka jebkura raidstacija tur der. To mēs arī mēģināsim saprast, kādā veidā un uz kādu tirgus pētījumu vai uz kādiem argumentiem, vai uz kādiem izvērtējumiem ir balstītas šīs prasības. [..] Ja ir kādi ļoti, ļoti konkrēti argumenti, kāpēc ir jāuzvar konkrētam piegādātājam jebkurā jomā, tad šim mērķim ir speciālā sarunu procedūra, lai nemaldinātu tirgus dalībniekus, ka šeit vēl kāds var pieteikties,” komentē IUB vadītāja Dace Gaile.

Rīgas dome un tās uzņēmumi par publicēšanos medijos maksā ap 600 000 eiro gadā. Raidījums “Aizliegtais paņēmies” aplēsa, ka pašvaldību vēlēšanu gadā šie tēriņi pieauga līdz pat 1,2 miljoniem eiro.

Lielākie pasūtījumu saņēmēji – krieviski rakstošie un raidošie mediji. “Radio Baltkom” ēterā ir iknedēļas raidījums “Amerika balss”, kurā nu jau bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR) dota tribīne komentēt aktuālos notikumus.

“Tas ir faktiski gaumes jautājums, galvenais, primāri ir, lai informācija būtu pasniegta rīdziniekiem,” uzskata Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (S).

Līdzīgs raidījums ir arī “Radio SWH” ēterā, kur gan Ameriku tagad nomainījis Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR). Viņš par to gan “neko nezinot”.

“Gan Rīgas domei, gan kapitālsabiedrībā ir jāinformē rīdziniekus par paveikto, par aktualitātēm, par plāniem. Dažos gadījumos – jābrīdina par kaut kādiem ierobežojumiem un tā tālāk. Primārais šeit ir tieši informēt rīdziniekus par pašvaldības aktualitātēm. Ja mēs runājam par to, vai tīri teorētiski Rīgas Centrāltirgum visas Latvijas mērogā, tad, jā, – Rīgas Centrāltirgus ir lielākais tirgus ne tikai Latvijā, bet Baltijā, kur, dabiski, brauc gan zemnieki, gan visi tie, kuri grib tur iepirkties ne tikai no Rīgas, bet arī no Pierīgas, bet zemnieki brauc no visas Latvijas. Līdz ar to, jā, kaut kādai informācijai noteikti jābūt,” turpina Baraņņiks.