• Tweet

Valdības lēmumi un neizpildītie solījumi nevairo sabiedrības uzticību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Runājot par valsts prestižu un sabiedrības uzticību valdībai, Lembergs norādīja, ka vairākās valdības atbildīgajās jomās vērojams haoss un neizpildīti solījumi.

Par piemēru viņš minēja izglītības jomu. “Ko var gribēt no valsts prestiža, ja valdība pērn apstiprina pedagogu algas likmes grafiku, ka no šī gada 1. septembra jābūt 750 eiro par likmi, bet budžetā nauda tam nav paredzēta. Un pie tā vaino skolotājus. Kāds sakars pedagogiem ar skolu skaitu, lielumu u.tml.? Vai pedagogs kaut kādā veidā to ietekmē? Tas veicina uzticēšanos valstij, ja grafiku apstiprina, bet nauda nav?” retoriski vaicāja Lembergs.

Tikpat nepārdomāti, pēc Ventspils mēra domām, ir arī izglītības kvalitātes standarti, kurus jau sākts ieviest. “Pērn šos kvalitātes kritējus, kas tagad apstiprināti, no 336 vidusskolām izpildīja tikai 10. Bērni Kurzemē beigs devīto klasi un ar to apstājas viņu izglītība,” norādīja politiķis.

Tāpat noteikts minimālais vidusskolēnu skaits vienā skolā. “Bērnu skaits ir galvenais, nevis izglītības saturs un kvalitāte. Vai tas veicinās uzticību valstij?” vaicāja Lembergs.

Viņš minēja vēl vienu piemēru, proti, ka 2019. gada 29. janvārī tika noslēgts līgums starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Ventspils pilsētas domi par valsts finansējuma 1,55 miljoni eiro piešķiršanu Olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai, taču Ventspils opozīcijai vien atlika uzrakstīt iesniegumu un līgums tika lauzts. “Vai tas palielina uzticību valstij, ja noslēgts līgums tiek pārkāpts? Valsts saka, ka līgums neeksistē. Kā tas atbilst Satversmei, tiesiskajai paļāvībai, tiesiskumam?” neizpratnē ir Lembergs.

Savukārt, kas attiecas uz veselības nozari, Lembergs norādīja, ka plāns 2020. gadam nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) pie esošajām vajadzībām nav izpildāms. “Es uzreiz teicu, ka tas ir pilnīgs blefs. To nevar izpildīt un neizpildīs. Nē, tādu solījumu tik un tā iedeva. Un kad to solījumu neizpildīs, tas veicinās uzticību valstij? Skaidrs, ka nē,” uzskata politiķis.

Tas pats esot attiecināms uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), no kuras atcelšanas valdība šobrīd ir atkāpusies. “Ja valdība var nepildīt parlamenta lēmumu – vai tas vairo sabiedrības uzticību? Tur jābūt konsekventiem un šāda valdība ir jāpadzen,” uzsvēra Lembergs, vienlaikus piebilstot, ka tas nenotiks, jo neviens netaisās atcelt OIK, un par šādu lēmumu, pēc Lemberga teiktā, tiek maksāts.

Foto: F64