• Tweet

Šo trešdien jau no paša rīta Saeima dūca kā bišu strops. Galīgajā lasījumā kā steidzams tika pieņemts likums “Par valsts budžetu 2019. gadam” un vēl 14 dažādi likumprojekti, kas saistīti ar budžetu. Lai arī no pirmā acu uzmetiena rodas iespaids, ka valsts budžeta pieņemšana ir atbildīgs un nopietns “pasākums”, kas prasa maksimālu deputātu ieinteresētību un koncentrāciju, to šogad aizēnoja “kartona Juraša” šovs. Un šis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) jampadracis daudziem Saeimā un ārpus tās izrādījās daudz svarīgāks par pašu valsts budžeta pieņemšanu.

Skaļā ālēšanās izcēlās, kad, atsākoties parlamenta sēdei, deputāte Juta Strīķe (JKP) no tribīnes paziņoja, ka pārtraukuma laikā pazudis “kartona Jurašs”. “Ja kāds no opozīcijas deputātiem to ir izdarījis, tad es gribu jūs informēt, ka Krimināllikumā ir 180. pants par zādzību, ka tā ir noteikta mantiskā vērtība, mums ir pavadzīme, mums ir čeks,” sacīja Strīķe, draudot Saeimas deputātiem ar policijas iesaistīšanu. “Kartona Juraša” meklēšanā aktīvi iesaistījās arī JKP deputāts Sandis Riekstiņš, beigu beigās atrodot “kartona Jurašu” un novietojot to atpakaļ vietā, kur iepriekš sēdējis pats deputāts Juris Jurašs.

No malas jau varbūt tas varētu šķist smieklīgi – pāris deputāti saceļ kašķi par kartona gabalu, taču patiesībā no tā mēs varam secināt to, ka tieši tas ir jautājums, kas visvairāk interesē jaunās politikas vēstnešus – nevis valsts budžets, tā ieņēmumi, izdevumi, likumprojekti, bet pēc būtības lēts kartona gabals, kuram nav nekādas vērtības. Lēts šovs un kartona gabala meklēšana norāda uz acīmredzamām JKP prioritātēm – un tās nav sabiedrības intereses, bet pašu personīgā klaunāde.

Taču katrs spriež pēc sava izpratnes līmeņa – katram cilvēkam ir savs kompetenču augstākais slieksnis un tiem ir raksturīgi rīkoties tam atbilstošā līmenī.

Deputāta Alda Gobzema gājiens, iznesot “kartona Jurašu” no Saeimas zāles, atainoja tikai to, cik ērti JKP jūtas cirka arēnā – budžets un ar to saistītie likumprojekti tikpat kā neietilpst “bordāniešu” kompetences līmenī – lietas, kas prasa iedziļināties ir ārpus viņu izpratnes. Viņiem svarīgāk ir skaļi klaigāt un sarīkot kārtējo izrādi – tautas sapulces, vēstules ārvalstu vēstniecībām, kartona gabala novietošana Saeimas telpās, demonstratīvi krekliņi un citi aksesuāri, – lūk, tas ir “bordāniešu” līmenis.

Dzenoties un noticot skaļiem, populistiskiem solījumiem, mēs esam nonākuši pie ļoti nekompetentas Saeimas, kas nevēlas iedziļināties valsts pārvaldes jautājumos. Bet pienāks brīdis, kad sabiedrību vairs nespēs sasmīdināt lēts šovs un kartoni tiks nodoti makulatūrā, dodot vietu tiem, kas patiesi vēlas un spēj strādāt sabiedrības labā.

Foto: Saeimas kanceleja